Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras atveidots viņas paraksts, trīs zvaigznes, viņas vadītās valdības laiks (2023.–2026).
Tradīcija atstāt Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, kas simbolizē premjera vadītās valdības laiku, pastāv jau 31 gadu. 1995. gadā to ieviesa tolaik Ministru prezidents Māris Gailis, un tradīcija aizgūta no Latvijas armijas – vienībai saņemot karogu, tajā iedzen piemiņas naglu.
Saskaņā ar tradīciju amata pilnvaru nodošanas pasākumā Ministru prezidents piestiprina sudraba naglu Ministru prezidenta karoga kātā. Ministru prezidenta karoga pamats ir balts ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, tā augšējā kreisajā laukumā attēlots lielais valsts ģerbonis. Sudraba nagla ir dekoratīva nagla ar platu galvu, uz kuras atveidots Ministru prezidenta paraksts un premjerministra vadītās valdības laiks.
Ministru prezidente Evika Siliņa savā piemiņas sudraba naglā izvēlējusies iekļaut trīs zvaigznes – Latvijas valstiskuma simbolu. Tās vēsturiski apzīmē Kurzemi, Vidzemi un Latgali – novadus, kuru apvienošanās bija pamats neatkarīgas Latvijas valsts tapšanai.
“Trīs zvaigznes ir mūsu Latvijas simbols. Man tās saistās arī ar notikumiem Doma laukumā, kad cilvēki pulcējās, lai iestātos par eiropeiskām vērtībām, cilvēktiesībām un demokrātiju. Tas vēlreiz atgādina, ka tiesiskums un demokrātija ir jāaizstāv – bez cīņas nav uzvaras,” uzsver Evika Siliņa.
Ministru prezidenta karoga kātā ir vairākas šādas piemiņas naglas. Piemēram, Krišjānis Kariņš izvēlējās iekļaut Latvijas karogu – valsts simbolu, Māris Kučinskis karogā atstāja naglu ar Latvijas simtgades simboliku. Pirms tam Laimdota Straujuma – dzirnakmeni, kas bija Latvijas prezidentūras ES Padomē simbols, Valdis Dombrovskis – eiro monētu, kas simbolizēja Latvijas iestāšanos Eirozonā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālāk