• Tweet

95 procentu gadījumā sievietes, atnākot pie speciālista, jau ir izlēmušas, vai grūtniecību vēlas saglabāt un laist pasaulē mazuli, tāpēc īpaši pagarināts pārdomu laiks pirms aborta var tikai pasliktināt situāciju.

Tas var palielināt komplikāciju risku, jo aborts tiktu veikts vēlāk un negatīvi ietekmētu sievietes fizisko un garīgo veselību, uzskata reproduktīvās veselības ekspertes no Igaunijas un Zviedrijas. Tam piekrīt Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, kas arī uzskata: mums kā ginekologiem ir vairāk jārunā ar sievietēm un jāizskaidro situācija, bet nedrīkst uzskatīt, ka sieviete pati nespēj pieņemt lēmumu.

Ierosinājums pagarināt pārdomu laiku nāk no Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darba grupas abortu jautājumos. Pašlaik šis pārdomu laiks, kas jādod sievietei no brīža, kad saņemts norīkojums grūtniecības pārtraukšanai līdz pašai operācijai, ir 72 stundas, taču darba grupa rosina noteikt likumā obligātās 120 stundas.

Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības apvienības valdes locekle Kristina GemzeleDanielsone no Zviedrijas, kura tikko kā viesojusies Latvijā un kopā ar Latvijas mediķiem diskutējusi par neplānotas grūtniecības jautājumiem, norāda, ka pārdomu laika pagarināšana var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, jo neplānotas grūtniecības pārtraukšanā, ja sieviete ir pieņēmusi lēmumu, svarīgākais ir veikt to droši un iespējami agrākā grūtniecības laikā, lai nerastos komplikācijas. «Latvijas sabiedrībā, tāpat kā citviet pasaulē, iesakņojušies daudzi mīti par abortiem. Viens no izplatītākajiem ir tāds – sievietes, jo īpaši gaidot mazuli, nav spējīgas pašas pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu ķermeni un reproduktīvo veselību,» saka profesore. Vēl viens no mītiem – aborts izraisa krūts vēzi, ir vēl daudzi citi, kas nevis izskaidro situāciju un dod vispusīgu izpratni, bet balstās uz baiļu iedvešanu par grūtniecības pārtraukšanu. K. GemzeleDanielsone uzsver, ka vienīgais veids, kā samazināt abortu skaitu, ir samazināt neplānotas grūtniecības un veicināt kontracepcijas lietošanu. «Jebkuram lēmumam, ko valsts pieņem attiecībā uz šo jomu, jābūt zinātnē balstītam,» uzsver eksperte. Zviedrijā jaunieši šīs zināšanas apgūst skolā obligātās veselības mācības stundās.

Obligāta veselības mācība ir arī Igaunijā. Tartu universitātes pētniece Kai Heldre stāsta, ka Igaunijā aizvadīto 20 gadu laikā abortu skaits 15 līdz 19 gadus vecu meiteņu vidū samazinājies par 61 procentu, tāpat samazinās arī saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām. «Skolēniem māca ne tikai par kontracepciju, bet arī par attiecībām, par to, kad un kā pateikt nē,» saka K. Heldre. Igaunijā valsts daļēji apmaksā izsargāšanās līdzekļus.

Avots: nra.lv /Inga Paparde