Bagāto pensionāru skaits pieaug
Latvijā lielās pensijas – virs 1000 latiem mēnesī – saņem 1076 pensionāri, no tiem trīs cilvēkiem tās ir mega lielas – pāri par 3500 latiem mēnesī.
Dati liecina, ka lielo pensiju īpatsvars nav liels, tas nesasniedz pat vienu procentu no kopējā pensiju skaita, tomēr pēdējo gadu superturīgo pensionāru skaits palielinās un ar to jātiek galā sociālajam budžetam, kurā sociālās iemaksas 35 procenti strādājošo veic no minimālās algas.
Ar lielām pensijām neviens neplatās, tāpēc Latvijā, runājot par «ikdienas» pensionāriem, pārsvarā gaismā izcelti mazu un vidēju pensiju saņēmēju stāsti. No kopējā vecuma pensiju saņēmēju skaita vairāk nekā puse saņem pensiju no 150 līdz 200 latiem, tas nozīmē tūkstošiem pensionāru, kuru pensijas ir zem vai tuvu iztikas minimumam. Šie nelielie pensiju apmēri, bet lielais mazo pensiju saņēmēju skaits arī nosaka to, ka vidējā pensija Latvijā ir 191 lats, lai gan netrūkst pensionāru, kuriem pensijas ir 300, 500 vai 700 latu mēnesī.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka pēdējo gadu laikā turīgo pensionāru (Neatkarīgā apkopoja datus par tiem pensionāriem, kuru pensijas ir virs 1000 latiem, lai gan, iespējams, paši pensionāri par turīgiem sauktu arī 500 latu lielas pensijas saņēmējus) skaits pieaug. Krīzes karstumā pensionāri ar pensijām virs 1000 latiem mēnesī bija vien pieci simti, jau pēc gada – 700, vēl pēc gada – 2011. gada beigās – jau deviņi simti, bet šāgada rudenī jau vairāk nekā tūkstotim ir tik lielas pensijas. Procentuāli lielo pensiju saņēmēju skaits nav liels, taču arī tas pēdējos gados palielinājies – 2009. gadā šādu pensiju saņēmēju skaits bija vien 0,1 procents, bet šogad jau 0,2 procenti. Tiesa, no pensijām valsts atvelk arī ienākuma nodokli. Te arī vērojama interesanta situācija, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 procentu apmērā vienlīdz atvelk kā no pensijas, kura ir mazāka par iztikas minimumu, gan no 2000 latu pensijas, un, lai gan bijušas dažādas diskusijas par to, vai pensijām piemērot šo nodokli vai vismaz piemērot atbilstīgi pensijas apmēram, piemēram, neaplikt mazās pensijas, virzības ar konkrētiem likuma grozījumiem nav bijis. VSAA paskaidro, ka no pensijām, kas pārsniedz 165 latus, nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts valsts budžetā, taču nodokli administrē Valsts ieņēmumu dienests.
Analizējot lielo pensiju saņēmēju skaitu, redzams, ka lielākā daļa lielo pensiju saņēmēju – 273 – saņem pensijas no 1000 līdz 1100 latiem, kā arī no 1500 līdz 2000 latiem. Četri cilvēki mēnesī saņem pensiju no 3000 līdz 3500 latiem, bet vēl trīs no 3500 lata un viena santīma līdz 5000 latiem. Viens lielās pensijas saņēmējs sabiedrībai ir zināms, un tas ir Valsts prezidents Andris Bērziņš, par kura pensiju (vairāk par to, ka viņš no tās nekaunās) visi ir sašutuši. No atbildīgo iestāžu teorētiskiem skaidrojumiem izriet, ka šādu pensiju bijis iespējams nopelnīt, laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam pelnot un maksājot sociālo nodokli no ļoti lielas algas. Valsts prezidents tolaik vadīja banku. Kā otrs iemesls tiek norādīts lielais darba stāžs, taču ar to Valsts prezidents nav izņēmums, jo ļoti lielai daļai Latvijas pensionāru, kuri strādājuši vēl padomju laikā un turpināja to darīt arī pēc neatkarības atgūšanas un dara to tagad, stāžs ir tikpat liels un pat lielāks. Taču tik lielu pensiju izdodas nopelnīt tikai retajam.
Otrs pensionārs, kas gan nesaņem ne tuvu tik lielu pensiju, tomēr virs tūkstoš latiem, ir labklājības ministres vīrs, Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis, raksta portāls pietiek.lv, kura rīcībā esošā informācija liecina, ka šādu pensiju viņš sācis saņemt 2009. gadā, būdams tikai 57 gadus vecs. 2010. gadā J. Viņķelis pensijā saņēmis 17 313 latus gadā jeb 1442 latus mēnesī, bet pērn 1125 latus mēnesī. «Mana pensija aprēķināta pēc manis veiktajām iemaksām sociālajā apdrošināšanas fondā – atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Man ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs, no kuriem gandrīz puse ir veidojusies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas,» pietiek.lv paskaidro J. Viņķelis. Piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma (62 gadi) sasniegšanas pensionēties viņam ļāvis nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss par politieslodzījuma laiku padomju režīma cietumā. Kā izriet no amatpersonas deklarācijām, viņš strādā jis vairākos amatos vienlaikus, visur saņemot algu, vienu no lielākajām pēdējos gados – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kur, piemēram, 2007. gadā mēnesī saņēma pāri par 2000 latiem.
Lielākajai daļai turīgo pensionāru lielās pensijas ļāvis nopelnīt ne tik daudz lielais darba stāžs, cik labi atalgoti un jo īpaši vairāki tādi darbi vienlaikus, kā arī augsts atalgojums laikā no 1996. līdz 1999. gadam, kurus attiecina uz visu padomju laika darba stāžu. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai paskaidro: uzsākot pensiju reformu, bija jāparedz, kā rēķināt pensijas sākuma kapitālu. Informācija par tā laika algām bija nepilnīga, 90. gadu sākumā bija augsta inflācija, pāreja no rubļiem uz latiem un nepieciešamība stimulēt sociālo iemaksu veikšanu pilnā apmērā bijuši galvenie faktori, kāpēc tika nolemts, ka pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanā par pamatu ņems personas algu šajos četros gados un darba stāžu līdz 1995. gadam. Līdz šim neviens oficiāli nav piedāvājis mainīt šo sistēmu, vienīgi 1999. gadā valdība izskatīja ziņojumu par pensiju kapitālu, bet formulu nolēma nemainīt, tā vietā – ieviest pensiju piemaksas.
***
Kādas pensijas saņem pensionāri?
Virs 200 latiem 24%
Zem 100 latiem 4%
100,01 – 150 18%
150,01 – 200 54%
***
LIELO pensiju saņēmēji
Pensijas piešķirtais apmērs; Vecuma pensiju saņēmēju skaits
1000,01 – 1100 273
1100,01 – 1200 182
1200,01 – 1300 163
1300,01 – 1400 113
1400,01 – 1500 67
1500,01 – 2000 202
2000,01 – 2500 59
2500,01 – 3000 9
3000,01 – 3500 4
3500,01 – 4000 1
4000,01 – 4500 1
4500,01 – 5000 1
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu
Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...
Lasīt tālākBrīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs
Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļas izskaņa
Tuvākajās dienās laikapstākļus Latvijā noteiks aktīva ciklonu darbība, līdz ar to dienas būs mākoņainas un lietainas. Nokrišņiem bagātākā būs sestdiena, kad valsti šķērsos plaša nokrišņu...
Lasīt tālāk