Biedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla

2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8% 2025. gadā pret 8,8% 2022. gadā, liecina SKDS aptaujas dati. Šāda tendence var norādīt uz to, ka Latvijā nelicencētie jeb nelegālie azartspēļu operatori gūs arvien lielāku popularitāti un nākotnē pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē.
“Šī ir ļoti satraucoša tendence gan nozarei, gan valstij. Latvijā jau ilgstoši ir lielāk starp trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars tiešsaistes azartspēļu nozarē. Aptaujas dati liecina, ka situācija var vēl pasliktināties. Lai tas nenotiktu, nozares uzraugiem un regulatoram ir jāsaprot, ka ēno ekonomikas mazināšanā izšķiroša loma ir līdzsvarotam valsts regulējumam,” norāda LLAB pārstāvis, Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra.
Lai spēlētāji izvēlētos legālos azartspēļu operatorus, regulējumam, kas nosaka to darbības rāmi, ir jābūt līdzsavrotam. Legālajiem operatoriem ir jābūt iespējai konkurēt ar nelegālo tirgu, kas online sektorā ir ļoti liels. Pēdējo trīs gadu laikā dēļ ēnu ekonomikas online azartspēļu nozarē Latvijas budžetā nenonāk apmēram septiņi miljoni eiro gadā. Nelegālo piedāvājumu par pievilcīgu padara legālās nozares pārspīlētais regulējums.
Latvijas regulējums pilnībā aizliedz legālo operatoru reklāmu. Tikmēr nelegālie operatori liek savu reklāmu visos interneta resursos, kur vien tas ir iespējams. Rezultātā patērētāji labāk zina nelegālo operatoru zīmolus, nevis Latvijā licencētās azartspēļu vietnes.
Vēl viens nopietns atbalsts nelegālajai azartspēļu nozarei ir netaisnīgs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) regulējums. Latvija ir vienīgā valsts kur IIN tiek iekasēts ne tikai no vinnesta, bet arī no zaudējumiem. Jo lielākas summas spēlētājs nolemj veltīt izklaidei, jo neizdevīgāk tam ir izvēlēties legālos operatorus. Tādā veidā pat turīgākie klienti izvēlas nelegālos operatorus. Licencētajiem operatoriem ir ārkārtīgi ierobežotas iespējas ieviest jaunu produktus, jaunas spēles, tikmēr nelegālajā tirgī piedāvājums ir neierobežots un dinamisks, spēlētājus ieinteresē ar arvien jauniem produktiem.
Visbeidzot legālajam tirgum valsts ir maksimāli ierobežojusi maksājumu veidus – ir atļauts izmantot tikai Latvijā reģistrētā kredītiestādē atvērtu norēķinu kontu, liedzot iespēju izmantot citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē, maksājuma iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtu norēķinu kontu. Šādi ierobežojumi ir pretrunā ar ES tiesību aktos nostiprinātajām pamatbrīvībām un būtiski ierobežo Latvijā licencētu azartspēļu organizētāju konkurētspēju.
SKDS aptaujas veiktas 2025. gada vasarā tiešsaistē, vecuma grupā 18-75, kvotu izlase. Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc šādām pazīmēm: reģiona, tautības, vecuma un dzimuma. 2022. un 2025. gada dati ir pilnībā salīdzināmi, savukārt 2018. gada aptauja veikta, izmantojot atšķirīgu metodi un respondentu atlases principu, kas nozīmē, ka atšķirības starp 2018. un 2022.gada mērījumu datiem var būt saistītas ne tikai ar publikas viedokļu un rīcības izmaiņām, bet arī ar izmaiņām aptaujas veikšanas metodoloģijā.
Vēl par tēmu:
Ar atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālāk