Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos elektrības rēķinos? Kā rāda energokompānijas Enefit pētījums*, katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka izvēlējies nepareizo energopakalpojumu plānu, un vēl vairāk ir to, kuri nemaz īsti nezina, cik maksā par patērēto elektrību, – tāpēc mudina par šo jautājumu domāt daudz rūpīgāk un aizstāvēt savas finansiālās intereses.
Kā rāda pētījumā iegūtie dati, 44 % Latvijas iedzīvotāju nezina savu pašreizējo elektroenerģijas tarifu un katrs ceturtais jeb 25 % pirms elektroenerģijas piegādātāja izvēles nav pārskatījuši savus enerģijas patēriņa datus vai iepriekšējos rēķinus. 36 % atzīst, ka, pieņemot lēmumu par elektroenerģijas piegādātāju, izvēlējušies energopakalpojumu plānu, neko īpaši neplānojot un neanalizējot.
“Tās patērētāju grupas, kuras vismazāk interesējas par elektroenerģijas cenām, bieži maksā visvairāk. Un ne tikai absolūtos skaitļos, bet arī relatīvi – attiecībā pret saviem ienākumiem. Tieši šiem iedzīvotājiem iespēja ietaupīt būtu sevišķi aktuāla, tāpēc aicinām drosmīgāk jautāt un interesēties par iespējām izvēlēties optimālo plānu,” uzsver Enefit privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Viņa atgādina: nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus, toties tas var palīdzēt ievērojami ietaupīt. Saskaņā ar aptaujas datiem 24 % iedzīvotāju pirms lēmuma pieņemšanas par elektroenerģijas piegādātāja izvēli nav salīdzinājuši konkurējošus piedāvājumus. Ja paša spēkiem neizdodas tikt skaidrībā par īsto risinājumu, internetā ir pieejami dažādi elektroenerģijas kalkulatori, kā arī elektroenerģijas piegādātāji vienmēr ir gatavi sniegt konsultācijas un palīdzēt izvēlēties vispiemērotāko pakalpojumu.
Turklāt daudzi iedzīvotāji piemirst, ka elektroenerģijas piegādātāju ir iespējams arī mainīt, ja izvēlētais pakalpojumu plāns neatbilst viņu patēriņa paradumiem. Kopumā 18 % respondentu atzīst, ka ir izvēlējušies nepareizo energopakalpojumu plānu.
“Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energopratība stipri pieklibo, taču nav arī tā, ka cilvēkiem būtu pilnīgi vienalga, cik daudz enerģijas viņi patērē. 39 % ir meklējuši saturu par to, kā optimizēt enerģijas patēriņu. Tas vērtējams ļoti pozitīvi, bet gribētos, lai šī interese augtu un lai Latvijas iedzīvotāji tam pievērstu vēl lielāku uzmanību. Tas ir pašu interesēs, jo ļaus ietaupīt vairāk, kas ir sevišķi aktuāli ziemas mēnešos, kad elektrības patēriņš un arī rēķini pieaug,” aicina Elza Rudzīte.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk