• Tweet

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā konceptuāli atbalstītajā likuma projektā “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam”. Budžeta projektā iekļauti vēl 46 ar budžetu saistīti likumprojekti.

Salīdzinot ar 2025.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9 procentu apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

“Šogad mēs sākām pakāpenisku pāreju uz mērķu orientētu budžetu. Finansējuma palielināšana mūsu valsts aizsardzības spēju palielināšanai ir šī procesa konkrēts piemērs. Skaidri definēts mērķis, kuru atbalsta Latvijas pilsoņu absolūts vairākums, un tam mērķtiecīgi paredzētas investīcijas. Otrs piemērs ir pašvaldību skolu finansēšanas kārtības izmaiņu jeb “Programma skolā” finansējuma ieviešana ar mērķi panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ņākamgad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, pārskatīti ministriju bāzes izdevumi, rodot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā. Nākamajos trīs gados izdevumus plānots samazināt vēl par 814 miljoniem eiro, norādīts likuma projekta anotācijā.

Valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā. Līdzekļus plānots novirzīt ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi paredzēti mūsu aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī atbalsts pierobežas novadu pašvaldībām.

Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026.gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Līdz 600 eiro no līdzšinējā 421,17 eiro nākamgad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, un bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Palielināt plānots arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī un vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums paredzēts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.

Papildu finansējums – 105,4 miljoni eiro – nākamgad plānots vēl arī citiem pasākumiem, tostarp paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanai, dodot iespēju smagi slimiem pacientiem šo pakalpojumu saņemt mājās, un rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošanai vardarbībā cietušajiem un ilgstošas aprūpes nodrošināšanai. Paplašināt plānots arī valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus mātes un bērna veselības aprūpē, kā arī nodrošināt bezmaksas farmaceita pakalpojumu aptiekās pirmās grupas invalīdiem un iegādājoties recepšu zāles līdz 10 eiro.

Atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.

Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī, savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.

Nodokļos izmaiņas no nākamā gada paredzētas, lai izveidotu taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem – plānots ieviest alternatīvu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma modeli, lai līdzsvarotu ārvalstu un vietējo investoru nodokļu slogu. Uzņēmumiem paredzēta iespēja piemērot nodokli 15 procentu apmērā, savukārt dividenžu ienākumam – nodokli sešu procentu apmērā.

Savukārt, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspējai, no nākamā gada vasaras uz vienu gadu paredzēts maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.

Pārmaiņas no nākamā gada paredzētas akcīzes nodokļa piemērošanā. Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī mazinātu videi un veselībai neveselīgu produktu patēriņu, akcīzes nodokļa likmes plānots celt alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. No 2028.gada paredzēts atteikties no samazinātās likmes degvielai, ko izmanto uzņēmumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Budžeta komisija lūgs Saeimu likuma projektam noteikt steidzamību un to izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē 5.novembrī, informē Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.