Paredz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pirmajā lasījumā skatot attiecīgu likumu grozījumus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Šo pabalstu plānots paaugstināt no 171 eiro mēnesī patlaban līdz 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Paredzēts, ka par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2.novembrim pabalstu turpinās maksāt līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.
Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Plānots, ka pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.
No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro. Tāpat lielāks plānots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu: par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 390 eiro mēnesī līdzšinējo 215 eiro vietā, savukārt par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem – 468 eiro mēnesī līdzšinējo 258 eiro vietā.
Paaugstināt plānots arī atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, un no 2026.gada atlīdzība plānota 1041 eiro mēnesī – 70 procentu apmērā no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja atlīdzība jau ir piešķirta 2025.gadā un tās izmaksa turpināsies arī nākamgad, apmērs būs līdz 956 eiro mēnesī. Patlaban šīs atlīdzības minimālais apmērs ir 171 eiro mēnesī.
Tāpat plānots paaugstināt atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu. No nākamā gada atlīdzība plānota 298 eiro mēnesī līdzšinējo 54,07 eiro vietā. Ar grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredz tiesības nestrādājošiem aizbildņiem uz sociālajām garantijām, jo par šīm personām turpmāk no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.
Tāpat paredzēts paaugstināt adopcijas pabalstu, un no nākamā gada par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 195 eiro mēnesī līdzšinējo 107,5 eiro vietā, bet pat bērnu no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem pabalsts plānots 234 eiro mēnesī līdzšinējo 129 eiro vietā. Savukārt vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju no līdzšinējiem 1422,87 eiro no nākamā gada pieaugs līdz 2433 eiro.
Savukārt ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēts, ka arī nākamgad vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem saglabāsies līdzšinējā apmērā – 75 procenti.
Lai varētu pilnveidot materiālos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kopējais papildu finansējums nākamgad paredzēts 42 miljonu eiro apmērā, savukārt atbalsta pasākumiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – 24,1 miljons eiro.
Budžeta komisija lūgs Saeimu likumprojektiem noteikt steidzamību un tos izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē 5.novembrī, informē Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk