Paredz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pirmajā lasījumā skatot attiecīgu likumu grozījumus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Šo pabalstu plānots paaugstināt no 171 eiro mēnesī patlaban līdz 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam. Paredzēts, ka par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2.novembrim pabalstu turpinās maksāt līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.
Izmaiņas skars arī ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kuri mācās. Plānots, ka pabalstu par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem varēs saņemt arī, ja bērns mācās koledžā vai studē augstskolā pilna laika klātienē un nav stājies laulībā. Tādējādi ģimenēm, kuru jaunieši mācās universitātēs vai koledžās, pabalsta izmaksu atjaunos un tā turpināsies vēl līdz 20 gadu vecumam. Patlaban pabalstu maksā par bērniem, kuri mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā.
No nākamā gada palielināsies arī vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, un tas būs 600 eiro apmērā. Patlaban šis pabalsts ir 421,17 eiro. Tāpat lielāks plānots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu: par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 390 eiro mēnesī līdzšinējo 215 eiro vietā, savukārt par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem – 468 eiro mēnesī līdzšinējo 258 eiro vietā.
Paaugstināt plānots arī atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, un no 2026.gada atlīdzība plānota 1041 eiro mēnesī – 70 procentu apmērā no valstī vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja atlīdzība jau ir piešķirta 2025.gadā un tās izmaksa turpināsies arī nākamgad, apmērs būs līdz 956 eiro mēnesī. Patlaban šīs atlīdzības minimālais apmērs ir 171 eiro mēnesī.
Tāpat plānots paaugstināt atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu. No nākamā gada atlīdzība plānota 298 eiro mēnesī līdzšinējo 54,07 eiro vietā. Ar grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredz tiesības nestrādājošiem aizbildņiem uz sociālajām garantijām, jo par šīm personām turpmāk no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai.
Tāpat paredzēts paaugstināt adopcijas pabalstu, un no nākamā gada par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tie būs 195 eiro mēnesī līdzšinējo 107,5 eiro vietā, bet pat bērnu no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem pabalsts plānots 234 eiro mēnesī līdzšinējo 129 eiro vietā. Savukārt vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju no līdzšinējiem 1422,87 eiro no nākamā gada pieaugs līdz 2433 eiro.
Savukārt ar grozījumiem likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu paredzēts, ka arī nākamgad vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem saglabāsies līdzšinējā apmērā – 75 procenti.
Lai varētu pilnveidot materiālos atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, kopējais papildu finansējums nākamgad paredzēts 42 miljonu eiro apmērā, savukārt atbalsta pasākumiem ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem – 24,1 miljons eiro.
Budžeta komisija lūgs Saeimu likumprojektiem noteikt steidzamību un tos izskatīt pirmajā lasījumā Saeimas ārkārtas sēdē 5.novembrī, informē Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk