• Tweet

Aiz pēkšņi saņemtas e‑pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kādas šobrīd ir trīs visizplatītākās krāpšanas metodes, kā tās darbojas un pēc kādām pazīmēm tās atpazīt, skaidro Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.

Telefonkrāpšana nemainīgi izplatīta

Telefonkrāpniecība Latvijā joprojām ir viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem. Krāpnieki arvien biežāk izmanto psiholoģiskas manipulācijas, lai iegūtu personas datus vai piespiestu veikt naudas pārskaitījumus. Visbiežāk viņi zvana, uzdodoties par banku, policijas vai citu oficiālu un atpazīstamu iestāžu pārstāvjiem, apgalvojot, ka apdraudēti ir personas finanšu līdzekļi. Sarunās nereti tiek iesaistīti “speciālisti”, pieprasīta konfidencialitāte un lūgta piekļuve internetbankai vai notiek attālinātās piekļuves programmu uzstādīšana. Īpaši bīstami ir “šoka zvani”, kuros krāpnieki izliekas par tuviniekiem vai ārstiem, izraisot paniku un panākot, ka cilvēks bez pārdomām pārskaita naudu.

Lai gan šie zvani bieži vien izklausās profesionāli un pārliecinoši, tos var atpazīt pēc vairākām pazīmēm. Krāpnieki izmanto spiedienu, laika ātrumu un manipulācijas, lai neļautu zvanītājam apdomāt situāciju vai pārbaudīt faktus, piemēram, saziņas sākumā jau apgalvojot, ka notikusi saziņa ar krāpnieku, kā arī uzstājīgi sakot, ka tikai sarunā ar šo personu situāciju iespējams atrisināt. Tiek izmantots emocionāls spiediens, bailes un pat draudi. Ja sarunas laikā tiek uzreiz teikts, ka ir notikusi kāda darbība, piemēram, nesen saņemtais zvans par skaitītājiem bijis krāpniecisks vai telefona numuram pieslēgts maksas pakalpojums, tā ir skaidra zīme par iespējamu krāpniecību. Ja zvanītājs rada steidzamību un stresu, ir vērts sarunu pārtraukt, uz brīdi apstāties, nomierināties un aprunāties ar kādu uzticamu cilvēku no malas.

Smikšķerēšana jeb viltus SMS

Plaši sastopama krāpniecības shēma ir smikšķerēšana. Tās pamatā ir viltus īsziņu izsūtīšana ar mērķi radīt vēlmi nekavējoties uzspiest uz saites un uzzināt vairāk par īsziņas tekstā sniegto informāciju. Bieži vien šīs ziņas vēsta par it kā neatmaksātu sūtījumu, ceļu satiksmes pārkāpumu vai beigušos apdrošināšanu. Pārsteigums, satraukums vai pat bailes šādā brīdī var novest pie impulsīvas rīcības – saite tiek atvērta, lietotājs ievada savus internetbankas datus, bet rezultātā tie nonāk krāpnieku rokās. Svarīgs elements krāpniecības atpazīšanā ir mājaslapas adrese jeb domēns. Viltotās vietnēs bieži tiek izmantoti neloģiski, aizdomīgi vai nedaudz pārveidoti nosaukumi, kas atšķiras no oficiālajiem. Tādēļ pirms jebkādu datu ievades ir būtiski pārliecināties, vai atvērtā mājaslapa tiešām pieder attiecīgajai organizācijai. Tāpat krāpnieku vietne nedarbojas kā īsta mājaslapa – tajā izveidota tikai pirmā lapa un iespējams tikai ievadīt internetbankas pieejas datus. Pēc tam vietnē rādās kļūdas paziņojumi vai tiek rādīts paziņojums, ka lapas saturs lādējas.

Saņemot negaidītu īsziņu, svarīgākais ir saglabāt modrību un pārbaudīt tās saturu patstāvīgi, oficiālā avotā. Pirms jebkura Smart-ID vai cita autentifikācijas rīka apstiprinājuma uzmanīgi izlasiet, kāda darbība tiek veikta, un vienmēr salīdziniet četrus ciparus, kas redzami gan ierīces ekrānā, gan lietotnē. Šie vienkāršie soļi var pasargāt no krāpniekiem un naudas līdzekļu aizplūšanas.

Investīciju krāpšana – ātras peļņas solījumi

Investīciju krāpšana joprojām ir plaši izplatīta. Tā visbiežāk sākas ar vilinošiem piedāvājumiem internetā vai sociālajos tīklos – ātri, viegli un bez riska nopelnīt, ieguldot “ekspertu pārbaudītās” platformās, bieži šajās reklāmās izmantojot sabiedrībā pazīstamu un uzticamu personu vārdus. Šāda veida krāpnieki izmanto gan telefonzvanus, gan reklāmas un bieži vien sazinās no ārvalstu numuriem, sarunu uzturot krievu vai angļu valodā. Viņi iepazīstina ar sevi kā ar finanšu analītiķi vai brokeri, solot, ka “šī ir ekskluzīva iespēja” un peļņa ir garantēta. Lai radītu uzticību, sākotnējā komunikācija ir laipna un profesionāla, taču, kad cilvēks sāk izrādīt interesi, krāpnieki kļūst aizvien uzstājīgāki, cenšoties panākt ātru naudas pārskaitījumu. Šie noziedznieki regulāri uztur kontaktu ar upuri, radot ilūziju, ka viņa nauda “strādā”. Pēc iemaksas cilvēkam tiek piešķirta piekļuve viltotai platformai, kur viņš var it kā vērot, kā aug ieguldītā summa. Realitātē šīs mājaslapas ir viltotas, un nauda tiek pārskaitīta nevis uz ieguldījumu kontu, bet trešajām pusēm.

Būtisks brīdinājuma signāls ir spiediens uz tūlītēju rīcību. Tāpat tiek izmantoti sarežģīti finanšu termini, lai radītu priekšstatu par kompetenci, vienlaikus atņemot cilvēkam iespēju izvērtēt piedāvājumu objektīvi. Īpaši satraucoša ir tendence, ka pēc tam, kad cilvēks jau ir zaudējis naudu, viņu mēģina apkrāpt atkārtoti. Krāpnieki atkal sazinās, šoreiz uzdodoties par juristiem, policistiem vai starptautisku organizāciju pārstāvjiem, kuri “palīdzēs atgūt zaudēto”.

Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.