• Tweet

QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti savā viedtālrunī, uzzinātu par koncerta programmu vai pieteiktos kādam pasākumam vai viktorīnai. Kvadrātkodi kļūst arvien populārāki, un vienlaikus tas paver iespējas arī krāpniekiem. “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma brīdina: tiek reģistrēti gadījumi, kad aiz šķietami nekaitīgiem kvadrātkodiem slēpjas krāpnieciskas saites, kuru mērķis ir iegūt piekļuvi lietotāju datiem vai novirzīt uz viltus maksājumu lapām.

“Šī ir īpaši bīstama tendence, jo cilvēki bieži uzticas kvadrātkodiem, neapzinoties, ka tie var būt viltoti. Krāpniecība ar kvadrātkodiem balstās uz cilvēku paradumu – ātri un bez liekas aizdomāšanās noskenēt redzamo kodu, lai ērti veiktu kādu darbību. Tieši šī neuzmanība ļauj krāpniekiem izmantot kvadrātkodus dažādos veidos, lai izkrāptu naudu vai piekļūtu sensitīvai informācijai. Lai gan šāda veida krāpniecība Latvijā pagaidām vēl nav plaši izplatīti, tas nemazina nepieciešamību būt piesardzīgiem un vienmēr rūpīgi izvērtēt, kam un kādam nolūkam tiek skenēts kvadrātkods,” norāda Marija Celma.

Krāpnieku jaunākās shēmas ar QR kodiem

Viens no biežāk izmantotajiem krāpniecības veidiem, kas saistīts ar kvadrātkodiem, ir pikšķerēšana. Skenējot kodu, lietotājs var tikt novirzīts uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli atgādina, piemēram, bankas, e-komercijas vai cita uzticama uzņēmuma vietni. Šādās lapās tiek prasīts ievadīt personas datus, paroles vai maksājumu kartes informāciju, kas nonāk krāpnieku rīcībā un var tikt izmantota ļaunprātīgos nolūkos.

Cits būtisks apdraudējums ir ļaunatūra jeb kaitnieciska programmatūra. Krāpnieciskos kodus iespējams izmantot tā, lai tie novirzītu uz vietni, kas automātiski lejupielādē vīrusu vai citu kaitīgu saturu. Šāda ļaunatūra var piekļūt ierīces datiem – kontaktiem, saglabātām parolēm, piekļuves datiem un citai sensitīvai informācijai. Lietotājs bieži vien nemaz nepamana, ka viņa ierīce ir inficēta.

Dažos gadījumos kvadrātkodi tiek izmantoti, lai piedāvātu piekļuvi bezmaksas WI-FI tīklam, piemēram, kafejnīcās, viesnīcās vai publiskos pasākumos. Ja šāds kods ved uz ļaunprātīgi izveidotu tīklu, krāpnieki var pārtvert un piekļūt visiem datiem, kas tiek pārsūtīti caur šo tīklu, tostarp piekļuves datiem internetbankai, e-pastiem, sociālo tīklu kontiem vai maksājumu karšu informācijai.

Kā sevi pasargāt

Lai pasargātu sevi no šāda veida krāpniecības, ir svarīgi pievērst uzmanību kvadrātkoda izcelsmei un fiziskajai atrašanās vietai, kā arī būt īpaši piesardzīgiem, ja kods saņemts no nepazīstama sūtītāja. Pirms tiek ievadīti jebkādi dati, jāizvērtē, vai saite patiešām ved uz oficiālu un drošu mājaslapu. Jāpievērš uzmanība mājaslapas adresei – krāpnieki bieži veido lapas, kas vizuāli atgādina oriģinālās, taču to nosaukumos var būt gramatiskas kļūdas, aizdomīgi simboli vai nelielas atšķirības no oficiālā nosaukuma. Ja rodas kaut mazākās aizdomas par kvadrātkoda uzticamību, labāk izvairīties no tā skenēšanas vai sazināties ar attiecīgo uzņēmumu, izmantojot tā oficiālos saziņas kanālus.

Ja esat saskāries ar krāpšanas gadījumu vai rodas aizdomas par iespējamu krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un vērsieties Valsts policijā.