FM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis Latvijā 2025. gada augustā bija par 4,1% augstāks salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn. Tāds patēriņa cenu kāpums bijis augstākais pēdējo divu gadu laikā. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos gada inflācija veidoja 3,7%.
Saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu šā gada augustā eirozonas vidējā inflācija bija gandrīz divas reizes zemāka nekā Latvijā un veidoja 2,1%, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums pirmajos astoņos mēnešos eirozonā veidoja 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vēl augstāka inflācija starp eirozonas dalībvalstīm gan augustā, gan gada pirmajos astoņos mēnešos bija tikai Igaunijā, Slovākijā un Horvātijā. Inflāciju eirozonā šogad var raksturot kā stabilu, kura pat nedaudz samazinājusies kopš šā gada sākuma, tādējādi mērķtiecīgi virzoties pie centrālās bankas noteiktā mērķa 2%. Savukārt inflācija Latvijā kopš gada sākuma, pretēji eirozonas tendencēm, palielinājusies, tādējādi būtiski pārsniedzot eirozonas noteikto inflācijas mērķi vidējā termiņā. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski augstāka nekā eirozonā vidēji.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums. Šā gada augustā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā bija par 7,5% augstākas nekā pirms gada, tādējādi izskaidrojot gandrīz pusi jeb 2,0 procentpunktus no fiksētās vidējās inflācijas. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmenis pat nedaudz samazinājies, vidēji par 0,3%. Tomēr gada izteiksmē pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija jāvērtē kā ļoti augsta. Vērtējot iekšējo un ārējo faktoru ietekmi, jāsecina, ka pārtika vasaras periodā bija nedaudz lētāka nekā pavasarī, pateicoties sezonāliem faktoriem un vietējo dārzeņu ienākšanai tirgū. Bāzes efektu dēļ pārtikas inflācija rudenī varētu nedaudz piebremzēties, bet vienlaicīgi šā gada dārzeņu un graudaugu ražas daudzumu un kvalitāti var vērtēt kā sliktu, līdz ar to tas arī varētu atstāt paaugstinošu ietekmi uz pārtikas cenām turpmākajos mēnešos. ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas dati liecina, ka neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē būtiski pieaugušas kopš šā gada sākuma, vidēji par 6,7%, ko noteicis gaļas, piena un eļļas produktu cenu pieaugums. Šo produktu cenas pasaulē galvenokārt ietekmē laika apstākļi, kā arī ražas apjoms un kvalitāte no vienas puses, un pieprasījums no otras puses. Pašreiz pārtikas cenu stabilitātei pasaules tirgos nav pamata, līdz ar to ārējo faktoru spiediens uz pārtikas cenām Latvijā saglabāsies.
Nozīmīgu devumu inflācijā noteica arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugums. Tabakas izstrādājumu cenas šā gada augustā bija par 9,7% augstākas nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, tādējādi izskaidrojot 0,2 procentpunktus no inflācijas. Tabakas izstrādājumu cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielinājums no šā gada janvāra.
Attiecībā uz citām svarīgākajām precēm un pakalpojumiem jāpiemin ar mājokļa apsaimniekošanu saistītās preces un pakalpojumi. Atkritumu savākšanas pakalpojumu cena gada laika palielinājās par 11,0%. Savukārt ar energoresursiem saistītie mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,2%. Tomēr šajā patēriņa cenu apakšgrupā cenu pārmaiņas būtiski atšķiras. Tā, elektroenerģija un gāze bija attiecīgi par 9,2% un 11,9% dārgāka, bet siltumenerģija par 4,3% lētāka nekā pirms gada.
Vēl par tēmu:
Latvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālāk