Spēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs

Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru: no ilglaicīgiem elektrības vai ūdens padeves pārrāvumiem līdz zemestrīcēm un vētrām. Kaut arī plašas krīzes, par laimi, nav Latvijas ikdiena, labāk būt gatavam, nevis pārsteigtam. Vai, dzīvojot daudzdzīvokļu ēkā, ir iespējama un nepieciešama vienota krīzes vadība, skaidro Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) Procesu un risku uzraudzības nodaļas eksperte Alise Jurisone un mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Kolektīvā drošība sākas ar individuālo atbildību
Ja plīsis radiators ietekmē vienu vai dažus dzīvokļus, plašas krīzes var skart veselas pilsētas un pat valstis. Spilgts piemērs ir maijā pieredzētā tīkla pārslodze Pireneju pussalā, kas uz vairākām dienām atstāja bez elektrības lielu daļu Spānijas un Portugāles. Atšķirībā no vienas ģimenes saimniecībām šādi notikumi daudzdzīvokļu ēkās var radīt daudz lielāku apdraudējumu cilvēku veselībai un palielināt materiālos riskus, jo gluži vienkārši ēkas iemītnieku ir vairāk un izmērs – daudz prāvāks ar citādiem konstruktīvajiem risinājumiem.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde jeb CAOIP, kas koordinē ar civilo aizsardzību saistītos procesus Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, nodrošina informatīvos materiālus, kas pieejami tīmekļvietnes riga.lv sadaļā Civilā aizsardzība. Tie attiecas uz katru indivīdu atsevišķi, – arī dzīvojot daudzdzīvokļu namā, katrs individuāli rūpējas par sevi un savu īpašumu. Tas savukārt veido pilsonisko apziņu par kolektīvo drošību, atgādina CAOIP Procesu un risku uzraudzības nodaļas eksperte Alise Jurisone.
“Nav vienotu noteikumu, kas būtu jāievēro visiem Rīgas iedzīvotājiem, taču pjebkāda apdraudējuma gadījumā ir jāklausās, ko saka atbildīgie dienesti, jāieslēdz televīzija vai radio, kā arī telefonā jābūt instalētai lietotnei “112 Latvija”. Būtu labi iepazīties arī ar Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Šobrīd Latvijā sākusi darboties šūnapraide, tātad uz telefonu atnāks ziņa par to, kāds apdraudējums radies. Caur šiem oficiālajiem plašsaziņas kanāliem iedzīvotāji saņems norādes, kā rīkoties konkrētajā situācijā un, ja nepieciešams, uz kurieni jādodas evakuācijas gadījumā. Galvenais ir izmantot pārbaudītus un drošus resursus, lai nepakļautos dezinformācijai,” skaidro CAOIP pārstāve.
Ja nepieciešams evakuēties, vai nu pašiem ar savu transportlīdzekli jādodas norādītajā evakuācijas virzienā, vai arī jādodas uz tuvāko evakuācijas punktu. Ar informāciju par tuvākajiem evakuācijas punktiem var iepazīties Rīgas civilās aizsardzības plānā, bet apdraudējuma gadījumā tie tiks izziņoti oficiālajos plašsaziņas līdzekļos tāpat kā jebkura cita informācija. Līdzi visos gadījumos ir ieteicams ņemt savu ārkārtas gadījumu jeb 72 stundu somu.
“Būtu ļoti labi, ja kaimiņi apzinātu viens otru un būtu lietas kursā, vai viņu kāpņutelpā dzīvo kāds cilvēks, kurš pats sev nevar palīdzēt un krīzes situācijā paliktu viens, piemēram, seniors vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tad iespēju robežās, neapdraudot pašam savu dzīvību, jāpalīdz viņam nokļūt drošā patvērumā,” atgādina Alise Jurisone.
Kaimiņu kopiena – visstiprākais aizsargmūris
To, cik svarīga ir kaimiņu būšana un spēcīga, organizēta dzīvokļu īpašnieku kopība, uzsver arī “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels: “Ja ir spēcīga kaimiņu kopiena un visi pazīst māju vecākos, tie var kļūt pat uzticamiem koordinatoriem krīzes situācijās, kurās ir ļoti svarīga vienota rīcība. Iedzīvotāju čati, informācija pie ēkas ziņojumu dēļa – tas viss šādās reizēs ir noderīgi. Uzticēšanās kaimiņiem arī iedrošina nepieciešamības gadījumā, piemēram, palūgt pieskatīt nepilngadīgos bērnus, organizēt kopīgas dežūras, stiprināt īpašuma aizsardzību. Vienas ģimenes saimniecībās kaimiņi ir salīdzinoši tālu, nereti kontakts nav tik ciešs un ar visu jātiek galā pašu spēkiem. Tāpēc laba kaimiņu būšana ir viena no daudzdzīvokļu ēku lielākajām priekšrocībām.”
Andris Vindels iesaka iedvesmoties no darba drošības un ugunsdrošības mācībām darba vietās un, ja iespējams, tādas sarīkot arī savas mājas vai kvartāla pagalmā. Kaimiņi var izspēlēt dažādas risku situācijas, vienojoties, kurš par ko būs atbildīgs. Kopā ar kaimiņiem ir arī iespēja veidot kopīgus pārtikas un ūdens rezervju krājumus. To var īstenot pat padomju laikā celto namu pagrabos, vienīgi var būt nepieciešama kopīga talka ģenerāltīrīšanai vai remontdarbi, kurus būs vieglāk paveikt, piesakoties līdzfinansējuma saņemšanai.
“Jauno projektu iedzīvotājiem par pagraba iekārtošanu nav galva jālauza. Daudzās jaunajās ēkās pagrabi ir aprīkoti gan ar ugunsdrošām, slēdzamām durvīm, gan gaismas lūkām, kuras var izmantot kā avārijas izejas. “Bonava” būvētajās mājās pagrabos ir atsevišķs sanmezgls un ūdens ņemšanas vieta, kas ir labs atspaids, ja iedzīvotājiem nav iespējas uzturēties dzīvokļos. Tāpat katram dzīvokļa īpašniekam ir personīgā mantu glabātava, kur nepieciešamības gadījumā var arī patverties – novietot saliekamo gultu, izveidot pārtikas un ūdens rezervju krājumus, nolikt pa rokai rezerves apģērbu. Vienīgi jāņem vērā, ka visi krājumi atbilstoši jāuzglabā – vislabāk vakuumā, lai netiek klāt mitrums vai nepievilinātu grauzējus un kukaiņus,” skaidro Andris Vindels.
Viņš atgādina – krīzes situācijās svarīga ir arī cieņa pret kaimiņiem: piemēram, tuvojoties vētrai, novākt no balkona nepiestiprinātās mantas, lai lidojoši puķupodi nesabojātu paša vai svešu īpašumu: “Savu uzvedību jebkurš varēs novērot, tikai iestājoties krīzei, bet būtu jācenšas saglabāt cilvēcību un veselo saprātu, painteresējoties vismaz par tuvāko kaimiņu. Laba ideja ir kopīga pulcēšanās vieta pagalmā, kas palielina iespēju apzināt, vai visi ir izkļuvuši no ēkas un ātrāk noskaidrot, ka kāds ir, piemēram, aizbraucis brīvdienās, jo vismaz vienam kaimiņam šāda informācija varētu būt.”
Praktiski soļi gatavībai liela mēroga krīzēm
Kaut arī noteikumi neparedz obligātu kopīga rīcības plāna izstrādi daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem, to noteikti var darīt, ja ir tāda vēlme. Tomēr dažus ieteikumus krīzes situācijās būtu vērts ņemt vērā ikvienam, saka CAOIP procesu un risku uzraudzības nodaļas eksperte Alise Jurisone: “Ja jāpamet dzīvoklis, vajadzētu atslēgt savam mājoklim gāzes, elektrības un ūdens padevi, aizvērt logus un aizslēgt durvis. Ja cilvēks dodas prom uz ilgstošu laiku, arī mājdzīvniekus labāk būtu ņemt līdzi.”
“Bonava Latvija” pārstāvis Andris Vindels atgādina: “Ja cilvēkam ir kaut vai minimāls plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijās, tas aiztaupīs krietnu daļu uztraukuma, citādi apkārtējam juceklim pievienojas personīgais haoss un zaudējumi var būt daudz lielāki. Mēs ceram, ka šo plānu nekad nevajadzēs pielietot praksē, bet labāk būt sagatavotam, nekā pārsteigtam.”
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk