2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums

Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu palielinās arī darbaspēka nepietiekamības riski.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2025. gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 0,8% jeb 6,9 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, savukārt, salīdzinot ar gada 1. ceturksni – par 21,3 tūkstošiem jeb 2,5%.
Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī pieauga līdz 64,9%, kas ir par 1,7 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 0,6 procentpunktiem.
Kopumā nodarbinātības pieaugumu 2. ceturksnī ietekmēja gan sezonālie faktori – vasaras sezonas uzsākšanās un sezonālo darbu pieaugums, kā arī būtisku pienesumu ir devis ekonomisko aktivitāšu pieaugums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
Bezdarba līmenis 2025. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 6,7%, kas ir par 0,7 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksni (7,4%), un par 0.2 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (6,9%). Kopumā bezdarbnieku skaits sasniedza 63,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.
Jāatzīmē, ka darba tirgus joprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – ierobežotu darbaspēka piedāvājumu, demogrāfisku spiedienu un prasmju neatbilstību, kas zema bezdarba apstākļos kopumā var saasināt darbaspēka nepietiekamības riskus atsevišķās nozarēs.
Vienlaikus 2025. gada 2. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gada 2. ceturksnī tas pieauga līdz 69,6%, kas bija par 0,5 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2024. gada 2. ceturksnī (69,1%), un par 1,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 1. ceturksnī (68,3%). Jāatzīmē, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2020. gada. 2025. gada 2. ceturksnī ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 953,0 tūkstošus, kas ir par 4,8 tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā (948,2 tūkstoši).
Neskatoties uz joprojām augsto ekonomisko nenoteiktību, kopumā situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās. Vienlaikus, gan bezdarba samazinājums, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kopumā norāda uz darbaspēka iztrūkumu risku pieaugumu darba tirgū, ņemot vērā ierobežojošos piedāvājuma puses faktorus. Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada otrajā pusē turpināsies uzlaboties. Kopumā nodarbināto skaits 2025. gadā varētu palielināties par vidēji 0,4% jeb aptuveni 4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,5%.
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk