• Tweet

Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo divu gadu laikā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, apjomi sarukuši par 12,1%, un tas ir lielākais apjomu kritums viena mēneša ietvaros kopš 2023. gada jūlija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Eksporta vērtības gada pieaugums šī gada pirmajā pusgadā bijis visai svārstīgs. Šī gada janvārī vērtība auga par 0,9%, martā un aprīlī pieaugums palielinājās līdz 8–9%, kam sekoja lejupslīdoša tendence līdz jūnijā apjomi jau samazinājās par 2,6% pret pērnā gada jūniju. Tādējādi šī gada pirmajā pusgadā kopumā vērtība bija par 3,4% lielāka nekā gadu iepriekš, tomēr jūnija dati nav iepriecinoši.

Šī gada jūnijā samazinājumu par 2,6% pret pērnā gada jūniju ietekmēja sarukumi galvenokārt lielākajās preču eksporta grupās. Lauksaimniecības preču un pārtikas eksports samazinājās par 6,9%, bet koka un koka izstrādājumu eksports saruka par 8,1%. Savukārt metāli un to izstrādājumi eksportēti par 18,6% mazāk. Tajā pašā laikā eksporta vērtība pieauga satiksmes līdzekļiem (+20,9%), tekstilmateriāliem (+12,8%) un plastmasai un tās izstrādājumiem (+4,9%).

Latvijas eksporta apjomu datiem ir cieša saistība ar Latvijas apstrādes rūpniecības apjomiem, jo aptuveni divas trešdaļas no saražotā tiek eksportētas. Tomēr tendences, īpaši šī gada otrajā ceturksnī, ir visai atšķirīgas. Kamēr apstrādes rūpniecības apjomi aug, tikmēr eksporta apjomi samazinās. Viens no skaidrojumiem ir Eiropas Komisijas ražotāju aptaujās norādītie pasūtījumu apjomu dati. Ražotāji norāda uz pieaugošiem pasūtījumu apjomiem, tomēr kopējie pasūtījumu apjomi aug straujāk par eksporta pasūtījumu apjomiem, kas liecina par aktīvāku apstrādes rūpniecības produkcijas realizēšanu vietējā tirgū. Arī kopējā apstrādes rūpniecības konfidence Latvijā kopš šī gada aprīļa ik mēnesi ir uzlabojusies, ko noteica jau minētie augošie pasūtījumu apjomi.

No 7. augustu ASV ieviesusi 15% ievedmuitas tarifu Eiropas Savienībā ražotām precēm ar vairākiem izņēmumiem dažādām preču grupām, kurām tarifi ir augstāki vai zemāki. 2024. gadā vienpadsmitais lielākais eksporta partneris Latvijai bija ASV, aizņemot 2,8% no visas kopējās eksporta vērtības, tāpēc tiešā tarifu ietekme nebūs visai nozīmīga. Lielāku ietekmi varētu izjust alkoholisko dzērienu, elektronikas un koksnes izstrādājumu ražotāji, kur eksporta īpatsvars uz ASV ir lielāks. Latvijas eksporta vērtību un apstrādes rūpniecības apjomus ieviestie tarifi lielākā mērā varētu ietekmēt netieši, kas izrietēs no eksporta tirgus tendencēm Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs, kur ASV aizņem lielāku daļu no kopējā eksporta, kas attiecīgi var nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem.