Budžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie veido aptuveni 72% no kopējās pievienotās vērtības, ko rada valsts uzņēmējdarbības sektors, Igaunijā 81%, bet Lietuvā 63%.1 Taču tieši mazie uzņēmumi, neskatoties uz savu nozīmi ekonomikā, bieži saskaras ar grūtībām, tostarp arī finanšu plānošanas jomā. Kā efektīvi plānot budžetu un kam pievērst uzmanību, skaidro Luminor klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa.
Atšķirībā no lielākiem uzņēmumiem, kuriem pieejami plašāki resursi un finanšu drošības spilveni, mazajiem uzņēmējiem ikdienā bieži nākas balansēt starp pastāvīgajiem izdevumiem, ienākumiem un neparedzētiem tēriņiem. Šādos apstākļos precīzs un pārdomāts budžets nav tikai organizatorisks rīks – tas ir uzņēmuma stabilitātes un ilgtspējas pamats.
Nodaliet personīgās un uzņēmuma finanses
Viens no svarīgākajiem soļiem, uzsākot jebkādu budžeta plānošanu, ir personīgo un uzņēmuma finanšu strikta atdalīšana. Mēdz būt situācijas, kad uzņēmēji izmanto vienu kontu gan privātiem, gan darba tēriņiem. Tas var šķist ērti ikdienā, taču ilgtermiņā šī prakse apgrūtina pārskatu veidošanu, nodokļu nomaksu un, sliktākajā gadījumā, apdraud personīgos līdzekļus juridisku vai finanšu problēmu gadījumā. Tāpēc uzņēmuma bankas konts, norēķinu karte un grāmatvedības sistēma būtu jānodala no privātās finanšu dzīves jau no pirmajām darbības dienām.
Pievērsiet uzmanību budžeta pārvaldībai
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī budžeta pārvaldībai. Mazajiem uzņēmumiem var būt neregulāri ienākumi, lēnāka rēķinu apmaksa un atkarībā no darbības jomas sezonāli svārstīgs pieprasījums. Ja netiek veiktas pēc iespējas precīzākas prognozes un iepriekšēja budžeta plānošana, pat rentabls bizness var nonākt finansiālās grūtībās. Ne obligāti ir vajadzīgi sarežģīti rīki, bet var pietikt ar pārskatāmu uzskaiti, kur redzami ienākumi, izdevumi un plānotie maksājumi. Tas palīdz saprast, kad sagaidāmi ienākumi, kad izdevumi, un laikus identificēt periodus, kad varētu rasties nepieciešamība pēc papildu finansējuma vai izmaksu optimizēšanas. Tāpat ieteicams atvēlēt nelielu ieņēmumu daļu uzkrājumiem ārkārtas situācijām un iespēju robežās peļņu novirzīt uzņēmuma attīstībai. Nereti mazajiem uzņēmumiem problēmas nesagādā peļņas trūkums, bet gan tieši budžeta pārvaldība.
Plānojiet nodokļus un neparedzētus izdevumus
Ne mazāk būtiska ir nodokļu un neparedzētu izdevumu plānošana. Mazie uzņēmumi bieži vien kļūdaini uztver nodokļu saistības kā kaut ko, kas jāatrisina “vēlāk”, taču tas var radīt slogu, kas rezultējas nevēlamos sodos. Finansiāli atbildīgākie uzņēmumi regulāri novirza daļu no ieņēmumiem nodokļu maksājumiem, kā arī veido rezerves fondu, kas spēj nosegt vismaz 3-6 mēnešu fiksētās izmaksas. Tā ir arī laba prakse laikā, kad tirgū valda nenoteiktība, piemēram, krīzes vai straujas izmaiņas pieprasījumā.
Regulāra budžeta pārskatīšana un pielāgošana reālajai situācijai
Svarīgi saprast, ka budžets ir jāaktualizē, jāpārskata un jāpielāgo vismaz reizi ceturksnī. Reālajā dzīvē vienmēr būs atšķirības starp plāniem un faktiskajiem rezultātiem, un šī analīze palīdzēs laicīgi saprast, kur nepieciešami pielāgojumi. Tirgus situācija var mainīties, jaunas iespējas var parādīties vai arī sākotnēji plānotie ienākumi var nebūt tik augsti, kā cerēts. Regulāra pārskatīšana ļauj uzņēmumam pielāgoties un palikt konkurētspējīgam. Uzņēmumiem būtu vērtīgi ieviest vienkāršu kārtību, kā regulāri salīdzināt faktiskos izdevumus ar sākotnējo budžeta plānu un savlaicīgi pamanīt novirzes – nevis tikai gada beigās, bet jau darbības gaitā.
Izmantojiet tehnoloģijas budžeta pārvaldībai
Visbeidzot, tehnoloģiju izmantošana var būtiski atvieglot gan budžeta izveidi, gan tā pārvaldību. Mūsdienās pieejamas daudzas grāmatvedības programmas un lietotnes, kas ļauj sekot līdzi ieņēmumiem, izdevumiem, automātiski veidot pārskatus un palīdzēt arī nodokļu aprēķinos. Līdzekļu digitāla pārvaldība ļauj samazināt kļūdu risku un būt soli priekšā jebkādām neparedzētām situācijām – it sevišķi, ja vēl nav iespējas atļauties algot darbiniekus, kuri ar to nodarbotos ikdienā.
Svarīgākais ikvienam uzņēmējam saprast, ka budžeta plānošana nav tikai skaitļu tabula. Tā ir aktīva daļa no uzņēmuma stratēģijas un maziem uzņēmumiem tas ir īpaši svarīgi, jo katrs lēmums, katrs ieguldījums un katrs izdevums atstāj jūtamu ietekmi. Bankas arvien vairāk novēro, ka tie mazie uzņēmumi, kas regulāri seko līdzi savām finansēm, ir arī tie, kas visbiežāk aug un paplašinās, piesaista investorus vai uzsāk eksportu.
Vēl par tēmu:
LBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālākBirokrātijas mazināšanas nolūkā paredz atvieglot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību
Lai mazinātu birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt kūrorta statusa piešķiršanas kārtību – noteiktu teritoriju par kūrortu...
Lasīt tālāk“Laima” sortimentā divas jaunas konfektes piena šokolādes glazūrā
Latvijā iecienītais saldumu zīmols “Laima” turpina attīstīt un stiprināt savu produktu sortimentu un iepriecina saldummīļus ar jaunām konfektēm piena šokolādes glazūrā. Jaunums divās...
Lasīt tālākUzsākt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašumtiesības varēs ar vienu iesniegumu
Būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, kā arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai būs nepieciešams tikai viens kopīgs iesniegums. To noteic Saeimā ceturtdien, 9.oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī patēriņa cenu kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados
Septembrī patēriņa cenas pieauga, taču kāpums bija viens no mērenākajiem pēdējos gados, ko noteica vājāka sezonālā ietekme un zemāks spiediens no pārtikas un energoresursu cenām. Saskaņā...
Lasīt tālāk