Budžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie veido aptuveni 72% no kopējās pievienotās vērtības, ko rada valsts uzņēmējdarbības sektors, Igaunijā 81%, bet Lietuvā 63%.1 Taču tieši mazie uzņēmumi, neskatoties uz savu nozīmi ekonomikā, bieži saskaras ar grūtībām, tostarp arī finanšu plānošanas jomā. Kā efektīvi plānot budžetu un kam pievērst uzmanību, skaidro Luminor klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa.
Atšķirībā no lielākiem uzņēmumiem, kuriem pieejami plašāki resursi un finanšu drošības spilveni, mazajiem uzņēmējiem ikdienā bieži nākas balansēt starp pastāvīgajiem izdevumiem, ienākumiem un neparedzētiem tēriņiem. Šādos apstākļos precīzs un pārdomāts budžets nav tikai organizatorisks rīks – tas ir uzņēmuma stabilitātes un ilgtspējas pamats.
Nodaliet personīgās un uzņēmuma finanses
Viens no svarīgākajiem soļiem, uzsākot jebkādu budžeta plānošanu, ir personīgo un uzņēmuma finanšu strikta atdalīšana. Mēdz būt situācijas, kad uzņēmēji izmanto vienu kontu gan privātiem, gan darba tēriņiem. Tas var šķist ērti ikdienā, taču ilgtermiņā šī prakse apgrūtina pārskatu veidošanu, nodokļu nomaksu un, sliktākajā gadījumā, apdraud personīgos līdzekļus juridisku vai finanšu problēmu gadījumā. Tāpēc uzņēmuma bankas konts, norēķinu karte un grāmatvedības sistēma būtu jānodala no privātās finanšu dzīves jau no pirmajām darbības dienām.
Pievērsiet uzmanību budžeta pārvaldībai
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī budžeta pārvaldībai. Mazajiem uzņēmumiem var būt neregulāri ienākumi, lēnāka rēķinu apmaksa un atkarībā no darbības jomas sezonāli svārstīgs pieprasījums. Ja netiek veiktas pēc iespējas precīzākas prognozes un iepriekšēja budžeta plānošana, pat rentabls bizness var nonākt finansiālās grūtībās. Ne obligāti ir vajadzīgi sarežģīti rīki, bet var pietikt ar pārskatāmu uzskaiti, kur redzami ienākumi, izdevumi un plānotie maksājumi. Tas palīdz saprast, kad sagaidāmi ienākumi, kad izdevumi, un laikus identificēt periodus, kad varētu rasties nepieciešamība pēc papildu finansējuma vai izmaksu optimizēšanas. Tāpat ieteicams atvēlēt nelielu ieņēmumu daļu uzkrājumiem ārkārtas situācijām un iespēju robežās peļņu novirzīt uzņēmuma attīstībai. Nereti mazajiem uzņēmumiem problēmas nesagādā peļņas trūkums, bet gan tieši budžeta pārvaldība.
Plānojiet nodokļus un neparedzētus izdevumus
Ne mazāk būtiska ir nodokļu un neparedzētu izdevumu plānošana. Mazie uzņēmumi bieži vien kļūdaini uztver nodokļu saistības kā kaut ko, kas jāatrisina “vēlāk”, taču tas var radīt slogu, kas rezultējas nevēlamos sodos. Finansiāli atbildīgākie uzņēmumi regulāri novirza daļu no ieņēmumiem nodokļu maksājumiem, kā arī veido rezerves fondu, kas spēj nosegt vismaz 3-6 mēnešu fiksētās izmaksas. Tā ir arī laba prakse laikā, kad tirgū valda nenoteiktība, piemēram, krīzes vai straujas izmaiņas pieprasījumā.
Regulāra budžeta pārskatīšana un pielāgošana reālajai situācijai
Svarīgi saprast, ka budžets ir jāaktualizē, jāpārskata un jāpielāgo vismaz reizi ceturksnī. Reālajā dzīvē vienmēr būs atšķirības starp plāniem un faktiskajiem rezultātiem, un šī analīze palīdzēs laicīgi saprast, kur nepieciešami pielāgojumi. Tirgus situācija var mainīties, jaunas iespējas var parādīties vai arī sākotnēji plānotie ienākumi var nebūt tik augsti, kā cerēts. Regulāra pārskatīšana ļauj uzņēmumam pielāgoties un palikt konkurētspējīgam. Uzņēmumiem būtu vērtīgi ieviest vienkāršu kārtību, kā regulāri salīdzināt faktiskos izdevumus ar sākotnējo budžeta plānu un savlaicīgi pamanīt novirzes – nevis tikai gada beigās, bet jau darbības gaitā.
Izmantojiet tehnoloģijas budžeta pārvaldībai
Visbeidzot, tehnoloģiju izmantošana var būtiski atvieglot gan budžeta izveidi, gan tā pārvaldību. Mūsdienās pieejamas daudzas grāmatvedības programmas un lietotnes, kas ļauj sekot līdzi ieņēmumiem, izdevumiem, automātiski veidot pārskatus un palīdzēt arī nodokļu aprēķinos. Līdzekļu digitāla pārvaldība ļauj samazināt kļūdu risku un būt soli priekšā jebkādām neparedzētām situācijām – it sevišķi, ja vēl nav iespējas atļauties algot darbiniekus, kuri ar to nodarbotos ikdienā.
Svarīgākais ikvienam uzņēmējam saprast, ka budžeta plānošana nav tikai skaitļu tabula. Tā ir aktīva daļa no uzņēmuma stratēģijas un maziem uzņēmumiem tas ir īpaši svarīgi, jo katrs lēmums, katrs ieguldījums un katrs izdevums atstāj jūtamu ietekmi. Bankas arvien vairāk novēro, ka tie mazie uzņēmumi, kas regulāri seko līdzi savām finansēm, ir arī tie, kas visbiežāk aug un paplašinās, piesaista investorus vai uzsāk eksportu.
Vēl par tēmu:
Uzņēmēju vislabāk novērtētā publiskās pārvaldes institūcija, ar kuru tie saskaras, ir CSDD, bet vissliktāk – būvvaldes
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas...
Lasīt tālākPopulārākie attālinātā darba galamērķi – Spānija, Zviedrija un Lielbritānija
Pēc COVID‑19 pandēmijas ir būtiski mainījušies cilvēku darba ieradumi un dzīvesveids. Uzņēmumi, kas piedāvā darbiniekiem elastīgas darba iespējas, gūst papildu vērtību darbinieku...
Lasīt tālāk“Lidl” paplašina zemo cenu grozu līdz 14 produktiem
Šajā nedēļā “Lidl” paplašinājis zemo cenu groza piedāvājumu – tajā iekļauti jau 14 produkti, lai palīdzētu pircējiem ietaupīt ikdienas pirkumos. Īpaši izceļas ilgstošai lietošanai...
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk