• Tweet

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā analīze liecina, ka valsts budžeta finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kārtība Latvijas sporta organizācijām nav pietiekami caurskatāma. Tas palielina riskus, ka finansējums netiek sadalīts atbilstoši galvenajiem sporta politikas virzieniem un izmantots godprātīgi sabiedrības interesēs.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025. gadam iekļauto uzdevumu KNAB veica korupcijas risku analīzi valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtībā Latvijas sporta organizācijām. Analīzē galvenokārt izmantoti publiski pieejami informācijas avoti, novērtējot vispārējo datu pieejamību par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2023. un 2024. gadā un šī finansējuma izlietojumu sporta organizācijām 2023. gadā.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2023. gadā sporta federācijām bija paredzēti 17,9 miljoni eiro valsts budžeta finansējuma. Federācijas var saņemt dotācijas no vismaz septiņiem avotiem, un galvenā loma šajā procesā ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kas gan pati piešķir nelielu daļu, gan pārdala finansējumu citām organizācijām, kas lemj par federāciju dotēšanu. KNAB konstatēja, ka atbildīgās organizācijas, lemjot par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, balstās uz pirmšķietami atšķirīgiem kritērijiem, kas ne vienmēr ir publiski pieejami un var neatbilst Latvijā noteiktajiem prioritārajiem sporta virzieniem.

KNAB norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir izstrādāt vienotus kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai sporta federācijām. KNAB ieskatā, šo kritēriju izstrādē jāņem vērā prioritārās jomas, kā arī rūpīgi jāizvērtē finansējuma piešķiršanas process atbilstoši katra sporta veida specifikai un attīstības tendencēm.

KNAB veiktā federāciju 2023. gada pārskatu analīze liecina, ka 91 federācija dotācijās faktiski saņēmusi 16,4 miljonus eiro. 89 % šo federāciju nav publiskojušas vai ir tikai daļēji publiskojušas atskaites par dotāciju izlietojumu. Analīze atklāj, ka federācijas atsevišķos gadījumos daļu saņemtā valsts budžeta finansējuma mēdz neatbilstoši norādīt kā citus ieņēmumus, kā arī dotācijas no visiem saņemtajiem avotiem nav iespējams precīzi izšķirt, jo tās apkopotas vienā atskaites pozīcijā.

KNAB norāda, ka šāds informācijas atklātības trūkums gada pārskatos samazina iespējas sabiedrībai gūt ieskatu par federāciju finansēšanas avotiem, kā arī apgrūtina pārskatāmību un iespēju izvērtēt kopējo finansējuma plūsmu sporta nozarē. KNAB ieskatā, federācijām jānosaka obligāta prasība regulāri publicēt detalizētus, strukturētus un salīdzināmus pārskatus gan par saņemto valsts finansējumu, gan par tā izlietojumu.

Korupcijas risku analīzē KNAB konstatēja, ka 74 % sporta federāciju valdes locekļiem ir personīgās uzņēmējdarbības intereses vai amatu savienošana. KNAB identificēja arī iespējamus politiskās piederības ietekmes un reputācijas riskus. Tas palielina iespējamību, ka lēmumi par līdzekļu pārdali vai līdzekļu izlietojumu var tikt pieņemti personīgā labuma nolūkā.

KNAB norāda, ka nozares politikas plānošanas dokumenti par prioritāti izvirza bērnu un jauniešu sportu, kā arī tautas sportu. Iestādes veiktā analīze ļauj secināt, ka kopējā nozarei pieejamā finanšu sadale šos mērķus sasniedz daļēji. Tāpat sporta nozares finansēšanas piešķiršanas procesi ir necaurspīdīgi, neprognozējami un pakļauti finansiālai nenoteiktībai. Informācijas trūkums par dotācijām, finansējuma piešķiršanas kritērijiem, saņēmējiem un to izlietojumu rada riskus, ka valsts budžeta līdzekļi var netikt ieguldīti sabiedrības interesēs. Lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos, KNAB ieskatā, ir svarīgi veidot vienotu, pārredzamu un taisnīgu sporta finansēšanas modeli.

Vienlaikus KNAB vērš uzmanību, ka sabiedrības uztvere par korupciju balstās nevis uz tiešu pieredzi ar korupcijas gadījumiem, bet gan uz plašāku sabiedrības priekšstatu par valsts pārvaldes caurspīdīgumu un atbildību. Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos publiskajam sektoram, KNAB aicina atbildīgās organizācijas novērst neskaidrās valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas procedūras, nepārredzamās finanšu plūsmas un citus apstākļus, kas var apšaubīt iesaistīto pušu godprātību finansējuma izlietošanā.