16/06/2025, Kategorija: Ekonomika

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums par 2024. gadu liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

“Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021. gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk “ēnas” nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi – gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.

Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.

Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas īpatsvaros.

2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā – 17,5%, tad 2023. gadā – 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.

Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).

Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā – no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā – uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī.

944 skatījumi




Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk
Video

Katrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim

25/05/2026

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu

21/05/2026

Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...

Lasīt tālāk
Video

Kas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas

20/05/2026

Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...

Lasīt tālāk
Video

VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju

31/03/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa

25/03/2026

Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...

Lasīt tālāk
Video

Līdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem

13/03/2026

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...

Lasīt tālāk
Video

FM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus

11/03/2026

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...

Lasīt tālāk