• Tweet

Cenu pieaugums aprīlī bija krietni virs mēnesī ierastā un sākotnēji gaidītā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka cenu līmenis aprīlī pakāpies par 1,1%, salīdzinot ar martu. Vienlaikus, gada inflācija sasniedza 3,9%. Tik augstu gada inflāciju neesam redzējuši kopš 2023. gada.

Visbūtiskāk mēneša laikā inflāciju kāpināja pārtika (+1,2%) galvenokārt dārgākas kafijas dēļ. Pieauga apģērbu un apavu cenas (+9,2%). Vienlaikus, mazāk maciņus tukšoja ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi (-0,4%). Nedaudz lētāka arī bija atpūta un kultūra (-0,8%).

Daļa no inflācijas dzinuļiem ir sezonāli ierasta, piemēram, apģērbu un apavu cenu kāpums pavasara sezonas precēm. Daļa ir valsts noteikta – akcīzes kāpums sadārdzināja tabakas cenas (iepriekšējos mēnešos arī alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus). Savukārt pārtikas cenu dinamika šķiet kā melnā kaste no kuras ne vienmēr saņemam gaidīto. Aprīlī būtiska ietekme bija precēm, kuru tālās zemēs atrodamo izejvielu cenas pēdējā laikā strauji augušas – kafijai un šokolādei. Citās pozīcijās cenu izaugsmi, iespējams, varam skaidrot ar attiecīgo produktu sadārdzinājumu Eiropā (piemēram, olām un vistas gaļai). Taču pilnībā skaidrot pārtikas cenu straujo kāpumu ir grūti. Salīdzinot ar aprīli pērn, pārtikas cenas ir jau par 7,3% augstākas.

Inflāciju mazliet atvēsināja elektrības, siltumenerģijas un gāzes cenas. Salīdzinot ar igauņiem un leišiem, elektrības cena pie mums vidēji bija par pāris eiro dārgāka pārrobežu pārvades ierobežojumu un rekordzemās hidroenerģijas izstrādes dēļ. Vienlaikus tuvošanās apkures sezonas izskaņai un siltāki laikapstākļi, ļāva dabasgāzes cenai tirgū turpināt mazināties. Naftas cena biržā kopš janvāra strauji sarūk, aprīlī samazinoties zem ilgtermiņa vidējās vērtības. Tomēr ne vienmēr biržas cena iet roku rokā ar to, ko redzam degvielas uzpildes stacijās un aprīlī autobraucēji Latvijā par degvielu maksāja mazliet vairāk nekā martā (+0,5%).

Eirozonā aprīlī cenu kāpums saglabājās 2,2% apmērā, bet lētāki energoresursi un lēnāk augošās algas visticamāk nozīmē, ka inflācija jau visai drīz varētu nostabilizēties Eiropas Centrālajai bankai tīkamo 2% apmērā. Mazinoties inflācijai, mazinās arī monetārās politikas tvēruma ciešums. Swedbank prognozē, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada izskaņā varētu sasniegt 1,5% atzīmi un tur saglabāties tuvākajā nākotnē.’

Globālās tirdzniecības politikas turbulence var atstāt ietekmi uz inflāciju Eiropā. Ja Eiropa atbild ar ievērojamiem tarifiem ASV importam, tas teorētiski varētu pacelt arī inflāciju eirozonā. Tomēr svaru kausi šobrīd šķiet smagāki faktoriem, kas varētu bremzēt inflācijas attīstību. Piemēram, spēcīgāks eiro kurss un zemākas enerģijas cenas. Iepriekš pie inflāciju samazinošiem faktoriem varēja minēt arī iespējamo Ķīnas preču ieplūdi Eiropā, meklējot alternatīvas ASV tirgum. Bet šobrīd izskatās, ka šis faktors visticamāk nebūs aktuāls, ņemot vērā ziņas par vien 30% ASV tarifiem Ķīnas importam iepriekš minēto 145% vietā. Lai gan nenoteiktība ir augsta, eirozonas līmenī prognozējam, ka ietekme no tarifu kariem uz inflāciju būs drīzāk lejupvērsta. Arī Latvijā neprognozējam inflācijas kāpumu tarifu dēļ.

Attiecīgi cenu izmaiņu stāstā Latvijā būtiskākā loma būs iekšzemes procesiem. Swedbank klientu algas pēdējo trīs mēnešu laikā vidēji ir pieaugušas par 8,5% pret pagājušo gadu. Noturīga pakalpojumu inflācija var neļaut atslābt inflācijas jonim. Inflācija ap 3% ekonomiski augošai un ES vidējās algas ķerošajai valstij ir normāla. Jaunākie inflācijas dati gan jau liek domāt, ka cenu kāpums varētu būt pat straujāks nekā vien nupat Swedbank publicētajās prognozēs minētie 3,1%.