Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima

Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Izglītības likumā. Jau pērn pieņemtie grozījumi ļāva skolēniem pamatizglītības posmā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, un jaunā norma būs iepriekšminētā pārejas procesa turpinājums.
Mērķis ir pilnībā īstenot pāreju uz kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām kā otro svešvalodu skolās, skaidro par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Kā teikts grozījumu anotācijā, izmaiņas ļaus pabeigt jau uzsākto izglītības satura reformu un nodrošināt vienotu regulējumu attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālā valoda.
Skolēni, kuri uzsāks mācības 10.klasē vai 1.kursā vidējās izglītības pakāpē, būs tiesīgi neuzsākt vai neturpināt krievu valodas apguvi. Savukārt izglītojamie, kuri jau mācās vidējās izglītības pakāpē, varēs līdz šī gada 30.jūnija rakstveidā atteikties no krievu valodas apguves, paredz likumprojekts. Šiem skolēniem būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Tiem, kuri šajā mācību gadā pabeidz apgūt vispārējās vidējās izglītības programmu un būs atteikušies no krievu valoda apguves, vidējās izglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamajā dokumentā norādīs vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējā mācību gadā šajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem.
Izglītojamajiem, kuri līdz 2024./2025. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz vidējās izglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2026./2027. mācību gada beigām vispārējās vidējās izglītības un arodizglītības programmās un ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām profesionālās vidējās izglītības programmās.
Lai grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā, tie jāskata Saeimā vēl galīgajā lasījumā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
Darba tirgū 41,5% nodarbināto ir augstākā izglītība, īpatsvars turpina pieaugt
2025. gada sākumā Latvijas darba tirgū 41,5% no 863 tūkstošiem nodarbināto* bija augstākā izglītība. Kopš 2021. gada īpatsvars pieaudzis par 2,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAptauja: 65% iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā labu iespēju darba tirgū
Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto iedzīvotāju profesionālo izglītību vērtē kā mūsdienīgu un labu iespēju jauniešiem ceļā uz darba tirgu, liecina Valsts izglītības attīstības aģentūras...
Lasīt tālākLatvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākVirza vienotu akadēmiskās un pētniecības karjeras regulējumu augstākajā izglītībā un zinātnē
Otrdien, 14. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto akadēmiskās karjeras regulējuma grozījumu pakotni Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālāk