Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Izglītības likumā. Jau pērn pieņemtie grozījumi ļāva skolēniem pamatizglītības posmā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, un jaunā norma būs iepriekšminētā pārejas procesa turpinājums.
Mērķis ir pilnībā īstenot pāreju uz kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām kā otro svešvalodu skolās, skaidro par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Kā teikts grozījumu anotācijā, izmaiņas ļaus pabeigt jau uzsākto izglītības satura reformu un nodrošināt vienotu regulējumu attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālā valoda.
Skolēni, kuri uzsāks mācības 10.klasē vai 1.kursā vidējās izglītības pakāpē, būs tiesīgi neuzsākt vai neturpināt krievu valodas apguvi. Savukārt izglītojamie, kuri jau mācās vidējās izglītības pakāpē, varēs līdz šī gada 30.jūnija rakstveidā atteikties no krievu valodas apguves, paredz likumprojekts. Šiem skolēniem būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Tiem, kuri šajā mācību gadā pabeidz apgūt vispārējās vidējās izglītības programmu un būs atteikušies no krievu valoda apguves, vidējās izglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamajā dokumentā norādīs vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējā mācību gadā šajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem.
Izglītojamajiem, kuri līdz 2024./2025. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz vidējās izglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2026./2027. mācību gada beigām vispārējās vidējās izglītības un arodizglītības programmās un ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām profesionālās vidējās izglītības programmās.
Lai grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā, tie jāskata Saeimā vēl galīgajā lasījumā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālāk