• Tweet

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Šajos gados esam spējuši arī būtiski samazināt inflāciju no teju 20 %, ko sekmēja pārtikas un energoresursu globālo cenu kāpums, piegāžu ķēžu pārrāvumi un liels atliktais pieprasījums pēc pandēmijas, līdz pērn sasniegtajām mērenajām 2-3 % robežām, iekļaujoties ES gada inflācijas rāmjos. Cenu stabilizācija var dot signālu centrālajām bankām vēl vairāk mazināt procentu likmes, kas var kļūt par impulsu ekonomikas cikla stiprināšanai Baltijā, veicinot gan investīcijas, gan pirktspējas atveseļošanos.

Pēdējos gados arī darba tirgus ir stabili noturīgs, pat pārsniedzot ES dalībvalstu vidējo nodarbinātības līmeni, bet algu līmenī sagaidot nedaudz lēnāku, bet tāpat inflāciju pārsniedzošu pieaugumu (5-6.5 % šogad), kas pēc Eiropas valstu standarta ir diezgan daudz. Redzams, ka kopumā uz Eiropas ekonomikas gausuma fona (pērn eirozonā bija vērojama 0.7 % IKP izaugsme) Baltijas valstu kopējais sniegums ir diezgan pieklājīgs.

Investoru interese nav pazudusi

Līdzīgi kā citur Eiropā starptautiskās vides nenoteiktība investorus dara nogaidošus un piesardzīgus, tomēr tas nenozīmē, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskās atrašanās dēļ investori masveidā tās pamestu vai arī šeit neinvestētu. Ārvalstu investori joprojām aktīvi interesējas par ieguldījumiem Baltijā, kas apliecina reģiona pievilcību. Protams, visi ar bažām skatās, kas notiek uz ģeopolitikas skatuves, bet šajās raizēs nevajadzētu pazaudēt fokusu un turpināt attīstību.

Arī ieguldītāji novērtē Baltijas kapitāla tirgus dzīvotspēju un reģiona potenciālu. Vietējo investoru aktivitāti stimulē procentu likmju stabilizācija un finansējuma pieejamība, ļaujot pērn Baltijas uzņē-mumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū veikt 58 % no kopējiem Baltijas M&A darījumiem, sasniedzot 51 % no kopējās darījumu vērtības (kopā veikts 231 darījums 2,1 miljarda eiro vērtībā).

Baltijas valstu vēsturiskā noturība

Ģeopolitiskie izaicinājumi ir realitāte, kuru mēs nevaram ignorēt. Baltijas valstis vēsturiski ir apliecinājušas savu izturību un spēju pārvarēt grūtības – no bruņotas pretošanās Otrā pasaules kara laikā līdz „dziesmotajai revolūcijai” 20. gadsimta otrajā pusē.

Spēja saglabāt mieru, pieņemt pārdomātus lēmumus un sadarboties saspringtos apstākļos ir pamats noturībai nenoteiktības laikā – tāda atziņa izskanēja nesen Rīgā notikušajā Baltijas drošības konferencē. Stiprais uzņēmēju gars un daudzsološais potenciāls, kā arī Baltijas valstu tautsaimniecību pielāgošanās un spēja sadarboties sniedz pamatotas cerības, ka mēs varam pārvarēt arī šo pārmaiņu laiku, kas vēlāk ļaus apbrīnot mūsu ekonomiku noturību pret vairākiem izaicinājumiem vienlaikus.

Ir teiciens, ka pat grūtību laikā vajag stādīt ābeles. Pārfrāzējot var teikt – neraugoties uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies šajos laikos, mums jāturpina skatīties nākotnē. Šī filozofija mudina saglabāt optimismu un tālredzību, apzinoties, ka turbulences ir bijušas un būs, bet ir faktori, kas Baltijas reģionu padara interesantu gan ekonomiskai sadarbībai, gan arī investīcijām.

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele valdes priekšsēdētāja