Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam. Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma. Kā ieguldīt zeltā un ko svarīgi zināt pirms šāda lēmuma pieņemšanas, skaidro Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.
Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.
Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.
No monētām līdz digitālajam zeltam
Mūsdienās ir dažādi veidi, kā ieguldīt zeltā. Tradicionāli investori izvēlas iegādāties fizisku zeltu – stieņus, monētas un juvelierizstrādājumus, tomēr šāds ieguldījuma veids prasa papildus izmaksas, piemēram, par zelta uzglabāšanu un apdrošināšanu.
Cits veids ir iegādāties zelta ieguves jeb kalnrūpniecības uzņēmumu akcijas. Šādā veidā iespējams gūt labumu ne tikai no zelta cenas izmaiņām, bet arī no uzņēmumu darbības rezultātiem: to rentabilitātes, izaugsmes perspektīvām un izmaksātajām dividendēm. Tomēr ieguldot zelta ieguves uzņēmumu akcijās, jāņem vērā, ka ne vienmēr, pieaugot zelta cenai, palielināsies arī konkrētā uzņēmuma akciju cena.
Vēl viena alternatīva ir ieguldījumi biržā tirgotos fondos (ETF), ar kuru palīdzību iespējams ieguldīt gan tieši zeltā, gan iepriekš minēto zelta ieguves uzņēmumu akcijās. Ieguldot biržā tirgotos fondos, ir iespēja samazināt izmaksas un sadalīt risku starp vairākām zelta ieguves uzņēmumu akcijām.
No zelta cenas svārstībām var gūt peļņu arī, tirgojot, tā saukto, digitālo zeltu (XAU). Dažādas ieguldījumu platformas ļauj slēgt darījumus, kuru vērtība ir atkarīga no zelta cenas tirgū. Tas nozīmē, ka jūs varat pirkt un pārdot zeltu reāllaikā, izmantojot cenu pārmaiņu priekšrocības, bez papildus izmaksām, kas būtu saistītas ar fiziska zelta turēšanu. Šī elastība padara to par populāru risinājumu investoriem, kuri aktīvi darbojas finanšu tirgos.
Diversifikācija – atslēga uz veiksmīgiem ieguldījumiem dārgmetālos
Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumiem zeltā, svarīgi skaidri apzināties savus finanšu mērķus. Zelts var būt spēcīgs instruments ieguldījuma portfelī, taču, tāpat kā jebkuras citas investīcijas, arī ieguldījumi zeltā ir pakļauti tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, ģeopolitisko apstākļu un citu faktoru ietekmei. Neaprobežojieties ar dārgmetālu tirgu – sabalansēts portfelis ir diversificēts un nodrošina gan stabilitāti, gan zemāku iespējamo ieguldījumu risku un iespējamos zaudējumus nākotnē.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk