• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
24/04/2025, Kategorija: Ekonomika

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam. Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma. Kā ieguldīt zeltā un ko svarīgi zināt pirms šāda lēmuma pieņemšanas, skaidro Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

No monētām līdz digitālajam zeltam

Mūsdienās ir dažādi veidi, kā ieguldīt zeltā. Tradicionāli investori izvēlas iegādāties fizisku zeltu – stieņus, monētas un juvelierizstrādājumus, tomēr šāds ieguldījuma veids prasa papildus izmaksas, piemēram, par zelta uzglabāšanu un apdrošināšanu.
Cits veids ir iegādāties zelta ieguves jeb kalnrūpniecības uzņēmumu akcijas. Šādā veidā iespējams gūt labumu ne tikai no zelta cenas izmaiņām, bet arī no uzņēmumu darbības rezultātiem: to rentabilitātes, izaugsmes perspektīvām un izmaksātajām dividendēm. Tomēr ieguldot zelta ieguves uzņēmumu akcijās, jāņem vērā, ka ne vienmēr, pieaugot zelta cenai, palielināsies arī konkrētā uzņēmuma akciju cena.

Vēl viena alternatīva ir ieguldījumi biržā tirgotos fondos (ETF), ar kuru palīdzību iespējams ieguldīt gan tieši zeltā, gan iepriekš minēto zelta ieguves uzņēmumu akcijās. Ieguldot biržā tirgotos fondos, ir iespēja samazināt izmaksas un sadalīt risku starp vairākām zelta ieguves uzņēmumu akcijām.

No zelta cenas svārstībām var gūt peļņu arī, tirgojot, tā saukto, digitālo zeltu (XAU). Dažādas ieguldījumu platformas ļauj slēgt darījumus, kuru vērtība ir atkarīga no zelta cenas tirgū. Tas nozīmē, ka jūs varat pirkt un pārdot zeltu reāllaikā, izmantojot cenu pārmaiņu priekšrocības, bez papildus izmaksām, kas būtu saistītas ar fiziska zelta turēšanu. Šī elastība padara to par populāru risinājumu investoriem, kuri aktīvi darbojas finanšu tirgos.

Diversifikācija – atslēga uz veiksmīgiem ieguldījumiem dārgmetālos

Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumiem zeltā, svarīgi skaidri apzināties savus finanšu mērķus. Zelts var būt spēcīgs instruments ieguldījuma portfelī, taču, tāpat kā jebkuras citas investīcijas, arī ieguldījumi zeltā ir pakļauti tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, ģeopolitisko apstākļu un citu faktoru ietekmei. Neaprobežojieties ar dārgmetālu tirgu – sabalansēts portfelis ir diversificēts un nodrošina gan stabilitāti, gan zemāku iespējamo ieguldījumu risku un iespējamos zaudējumus nākotnē.

898 skatījumi




Video

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

16/06/2025

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs

13/06/2025

Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties

12/06/2025

Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu

10/06/2025

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”

03/06/2025

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...

Lasīt tālāk
Video

Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro

30/05/2025

2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...

Lasīt tālāk
Video

Budžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana

29/05/2025

Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem

29/05/2025

Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...

Lasīt tālāk
Video

Pētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā

29/05/2025

Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs

27/05/2025

Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...

Lasīt tālāk