• Tweet

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis tas nav ietekmējis. Biedrības “Riga TechGirls” īstenotajā pētījumā par digitālo iekļaušanu secināts, ka pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem Ziemeļu un Baltijas reģionā turpina pieaugt, taču nozarei nepieciešamo darbinieku piesaisti kavē prasmju trūkums. Tāpat pētījumā secināts, ka, lai efektīvi risinātu šo izaicinājumu, jāattīsta mācību programmas un iniciatīvas, kas koncentrējas uz darba tirgū nepieciešamām un pielietojamām prasmēm.

Pētījums atklāj, ka sievietes Baltijas valstīs aktīvi iesaistās IKT apmācībās. 89% no aptaujātajām sievietēm pēdējo piecu gadu laikā ir piedalījušās neformālās izglītības kursos, kas saistīti ar IKT. 42% no šīm sievietēm plāno izmantot iegūtās prasmes savā esošajā darbā, bet 39% vēlas pilnībā pārkvalificēties un uzsākt karjeru tehnoloģiju jomā. Sievietes norādījušas, ka izšķiroši faktori, kas mudina pievienoties IKT nozarei, ir elastīga darba vide un iespēja sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi.

“Lai gan daudzas apmācību programmas koncentrējas uz pamatzināšanu nodrošināšanu, darba tirgū jau šobrīd nepieciešamas padziļinātas prasmes tādās jomās kā mākslīgais intelekts, datu analītika un izstrāde, mākoņu izstrāde un DevOps, kiberdrošība un tīkla inžinierija. Šādu programmu nav daudz un tas rada izaicinājumus jaunu profesionāļu sagatavošanā. Pētījums apliecina, ka darba devēji arvien biežāk dod priekšroku prasmēm un pieredzei, kas ir uzreiz pielietojama praksē, nevis formālajai izglītībai. Uzņēmēji sagaida, ka speciālisti ne tikai pārzina tehnoloģijas, bet spēj ar tām risināt reālas problēmas,” norāda “Riga TechGirls” valdes locekle Līna Marta Sarma.

“Šis pētījums bija nepieciešams, lai izzinātu aktuālo situāciju par IKT nozares speciālistu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ilgtspējīgai digitālajai transformācijai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem, izglītības iestādēm un darba devējiem privātajā sektorā. Latvijā ir plašas iespējas, un interese par iespējām pārkvalificēties ir augsta, taču pētījums izgaismoja vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai stiprinātu konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā,” uzsver Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons (Stefan Eriksson).

Pētījums uzsver arī mentoru programmu un prakses iespēju nozīmi, kas sniedz jaunajiem speciālistiem iespēju apgūt praktiskas zināšanas un veiksmīgi iejusties IKT vidē. Lai stiprinātu sieviešu lomu tehnoloģiju nozarē, pētījuma autori iesaka izstrādāt: apmācību programmas, kas pielāgotas darba tirgus prasībām; mentoringa un prakses iespējas; karjeras ceļa kartes tehnoloģiju jomā; elastīgu darba vides politiku un profesionālās izaugsmes iespējas.

Ar pētījuma saturu un rezultātiem angļu valodā iespējams iepazīties biedrības mājaslapā.

Pētījums īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. Tas norisinājās no 2024. gada augusta līdz 2025. gada martam projekta “Transforming Futures through Digital Inclusion in the Nordic-Baltic Region” ietvaros. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 600 sievietes no IKT jomas, tika organizētas 7 fokusa grupas un 30 intervijas ar IKT uzņēmumiem Baltijas un Ziemeļu valstīs.