Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.
Pašlaik normatīvais regulējums uzliek par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem – reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023. gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 milj. EUR jeb aptuveni 5 milj. EUR gadā[i].
2024. gadā PTAC veica kontrolpirkumus inspicēšanas institūcijās, kuru rezultāti liecina, ka inspicēšanas institūcijas (verificētāji) lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par lietošanai derīgiem: no 33 pārbaudītajiem ūdens skaitītājiem 22 bija apzināti padarīti par lietošanai neatbilstošiem, bet tikai 30% gadījumu par nederīgiem tos atzina arī verificētāji. Tātad 70% gadījumu neatbilstošie skaitītāji potenciāli nonāk atpakaļ dzīvokļos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka šobrīd pastāvošā dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kontroles sistēma nav lietderīga, jo tās ietvaros netiek saņemts pakalpojums, kas nodrošinātu ūdens skaitītāju atbilstību metroloģiskajām prasībām.
“Ūdens skaitītāju verifikācija – kā to veic tagad – ir formāla darbība, kas nesasniedz mērķi un no kuras ir jāatsakās. Pašlaik tā rada papildu izdevumus un nevajadzīgus pienākumus mājsaimniecībām, nenodrošinot ūdens patēriņa mērījumu precizitāti. Mums jākļūst efektīvākiem, stiprinot katra tirgus dalībnieka individuālo atbildību par savu pakalpojumu kvalitāti, bet publiskos kontroles resursus primāri novirzot tām jomām, kur sabiedrības veselībai un drošībai var iestāties būtiski riski,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Vienlaicīgi, atceļot prasību ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu, samazināsies pieprasījums pēc šāda pakalpojuma, kā rezultātā komersantiem, kas sniedz šāda veida pakalpojumus, jārēķinās ar šo situāciju un savlaicīgi jādomā par savas komercdarbības pārorientāciju un diversifikāciju.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālāk