FM: Apstrādes rūpniecībā gads iesācies ar 1,8% izaugsmi

Šā gada janvārī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% pret pērno janvāri, apjomam gada griezumā pieaugot jau otro mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjoms janvārī samazinājies par 6,6%, neļaujot kopējai rūpniecībai pieaugt par vairāk nekā 0,6%.
Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada janvāra izaugsmē lielākos devumus veidoja kokrūpniecība, apjomiem augot par 8,9%, tiem novembrī – janvārī palielinoties līdz līmenim, kāds tas vidēji bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā. Izaugsmi janvārī nodrošināja arī nemetālisko minerālu ražošana (+32,9%) un pārtikas ražošana (+5%). Savukārt apjomi samazinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-12,9%) un metālizstrādājumu (-4,9%) ražošanā, kā arī autobūvē (-20%).
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada janvārī samazinājusies par 6,6%. Tostarp elektroenerģija ražota par 25,7% mazāk nekā pērn, samazinoties koģenerāciju elektrostaciju izlaidei, ko savukārt ietekmēja salīdzinoši siltie laikapstākļi. Attiecīgi arī dabasgāzes patēriņš janvārī sarucis par 38,8%.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada februārī nedaudz uzlabojies pret iepriekšējo mēnesi, rūpniekiem norādot uz lielākiem pasūtījumu apjomiem. Tomēr, salīdzinot ar 2024. gada februāri, tas nav mainījies. Lai gan Eiropā kopumā apstrādes rūpniecībā konfidence ir zemā līmenī, šā gada janvārī un februārī tā uzlabojas, kas norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē. Arī S&P Global ziņo par apstrādes rūpniecības nozares veselības uzlabošanos eirozonā. Situācija nozarē šā gada februārī ir labākā kopš 2023. gada sākuma, ražošanas apjomiem stabilizējoties, pasūtījumu apjomiem sarūkot vairs tikai nedaudz, un optimisms par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem nav bijis augstāks kopš 2022. gada sākuma.
Būtisku pienesumu apstrādes rūpniecības nozares attīstībā veidos pieci Atveseļošanas fonda finansēti industriālie parki, kas būs izvietoti Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Jelgavas un Ventspils novados, kas patlaban ir būvniecības stadijā. Industriālie parki samazinās bezdarba līmeni Latvijas reģionos, kā arī veidos atbilstošu vidi produktu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību. Izaicinājums gan būs augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšana, kā arī nomnieku atrašana.
Apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā 2024. gadā bijuši ļoti zemi un šogad veidos zemu bāzi izaugsmei, kas, uzlabojoties kopējai situācijai Eiropas Savienības rūpniecības nozarē un palielinoties pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, varētu sasniegt 4-5%. Kā risks Latvijas rūpniecības nozares attīstībai pieminama ASV iespējamā importa tarifu paaugstināšana noteiktām Eiropā ražotām precēm. Pastarpinātu ietekmi veidos arī tarifu celšana Kanādā un citur ražotām precēm, tomēr precīzu ietekmi patlaban ir grūti aplēst.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk