FM: Nodokļu atvieglojumi – lielāks atbalsts ģimenēm, pensionāriem un uzņēmējiem

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu. Tas izstrādāts, lai veidotu labāku sabiedrības izpratni par nodokļu atvieglojumiem un valsts negūtajiem ieņēmumiem, kas rodas to piemērošanas dēļ. Nodokļu atvieglojumi ir nodokļu politikas sastāvdaļa, kas ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet vienlaikus tie ir valsts nesaņemtie budžeta ienākumi.
2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%.
No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā apmēram trešdaļu jeb 1 129,6 miljonus eiro veido PVN atbrīvojumi. Pārsvarā tie ir PVN atbrīvojumi tādām precēm un pakalpojumiem, ko paredz Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. PVN atbrīvojumiem ir vairāki mērķi, tomēr būtiskākais ir atbalstīt mājsaimniecības noteiktu pakalpojumu, piemēram, medicīnas, izglītības, kultūras, sociālās rehabilitācijas un citu saņemšanai.
Valsts negūto ieņēmumu summa, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā veidoja 1 305,1 miljonus eiro. Visbūtiskākie IIN atvieglojumi ir neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, kā arī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu. Neapliekamajam minimumam ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem un tādējādi tas mērķtiecīgāk var ietekmēt tādus ar darba tirgu saistītus jautājumus kā bezdarbs, ekonomiskā aktivitāte, nabadzība un atkarība no pabalstiem. Pensionāra neapliekamais minimums nodrošina to, ka personas saņemtie ienākumi, kas nepārsniedz noteikto limitu, netiek aplikti ar nodokli, tādējādi netiek samazināti ienākumi pensijas saņēmējiem, kas lielākajā daļā gadījumu ir sociāli un ekonomiski mazāk aizsargāti. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošu personu ir valsts atbalsts mājsaimniecībām ar bērniem, kur vismaz viens no vecākiem strādā, tādējādi tas ir viens no instrumentiem, kas veicina vecāku nodarbinātību.
Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.
Plašāk ar nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākKā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākAptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk