Sirdis un maki: kā Latvijas pāri atrod finansiālās dzīves līdzsvaru

Mīlestība virmo gaisā! Revolut, globālā finanšu lietotne ar vairāk nekā 50 miljoniem klientu visā pasaulē, pētīja, kā Eiropas pāri rīkojas ar naudu 21 Eiropas valstī. Lūk, kas tika atklāts.
Eiropas pāri runā par naudu
Divas trešdaļas Eiropas pāru (66 %) ir apmierināti ar sarunām par naudu. Runa nav tikai par piekrišanu teorētiski — viņi labprāt dalās ar visu, kas saistīts ar finansēm, uzskatot, ka atklātība par naudu ir stipru attiecību atslēga.
Bet ne visi jūtas vienādi. Latvijā šī tēma nav nekas slēpjams 50 % aptaujāto, katrs piektais pāris (20 %) labprātāk no šīs tēmas izvairās, atzīstot, ka jūtas neērti, apspriežot ar savu partneri naudas lietas. Atšķirībā no viņiem, tikai 6 % īru pāru apgalvo, ka izvairītos no šīs tēmas.
Līdz nauda mūs šķirs?
Runājot par finansēm, dzīvot laimīgi līdz mūža galam var nebūt tik vienkārši, kā šķiet. 4 no 10 rumāņiem (41 %) atzinās, ka strīdējušies par naudu ar saviem partneriem, jo viņiem atšķiras skatījums uz tēriņiem, bet Latvijā tie bija tikai 20 %.
14 % holandiešu pāru pilnībā izvairās no sarunām par naudu ar saviem partneriem. Turpretim gandrīz puse itāļu (45 %), vācu (45 %) un franču (44 %) nepiekrīt šim viedoklim, paužot, ka līdzīga attieksme par tēriņiem palīdz novērst strīdus par naudu.
“Kas ir mans, tas ir tavs” ne vienmēr ir noteikums
Runājot par naudu, Revolut pētījumi liecina, ka spāņi un portugāļi ir ne tikai gatavi to apspriest, bet arī attiecīgi rīkoties. Gandrīz puse Spānijas (49 %) un Portugāles (48 %) pāru paziņoja, ka atbalsta kopējus bankas kontus, uzskatot, ka tie nodrošina maksimālu pārskatāmību viņu attiecībām.
Dienvideiropā dati arī atklāja, ka gan vīrieši, gan sievietes uzskata, ka kopēji konti ir laba ideja, bet spāņu (56 %) un portugāļu (59 %) vīrieši tos iecienījuši vēl vairāk nekā sievietes (attiecīgi 42 % un 38 %). Šī tendence dominē arī Grieķijā, kur gandrīz puse vīriešu (47 %) vēlas izveidot kopējus kontus, salīdzinot ar 32 % sieviešu.
Tikai 12 % Latvijas respondentu teica, ka kopējs konts būtu viņu pirmā izvēle pāra finansēm. Latvijas iedzīvotāju populārākā pāra naudas pārvaldības pieeja (37 %) ir aptuvens sadalījums: viens maksā īri/hipotēku, bet otrs maksā par rēķiniem un pārtikas precēm, nedaloties ar sīkāku informāciju.
Saistībā ar vienošanos Eiropas pāri ir pierādījuši, ka vienošanās var būt dažāda veida, bet tādas vienošanās, kurā tas, kurš nopelna vairāk, maksā par visu, nav pieņemamas. Tikai 6 % gan Eiropas vīriešu un sieviešu, gan 15 % Latvijas respondentu uzskata, ka šis ir piemērots risinājums.
Revolut kopējo kontu izmantošana 2024. gadā pasaulē pieauga vairāk nekā divas reizes, un Latvijas Revolut klientu skaits, kuri atver kopējos kontus un nodrošina patiesu finanšu pārredzamību savās attiecībās, pieauga 2,2 reizes.
Jaunākā paaudze (vecumā no 25 līdz 34 gadiem) ir vadošā Latvijā, veidojot 35 % apjomu no visa kopējo kontu lietotāju skaita. Runājot par tēriņiem, Revolut dati liecina, ka Latvijas pāriem ir izteikti dalāmo izdevumu favorīti: pārtikas preces, iepirkšanās un restorāni ierindojas kopējo kontu tēriņu topa augšgalā.
Revolut kopējo kontu produkta īpašnieks Džošs Molonijs par šiem secinājumiem teica: “Nav pareizā vai nepareizā veida, kā pāri varētu risināt savus finanšu jautājumus, taču šķiet, ka lielākā daļa cilvēku vēlas būt atklāti un godīgi ar savu partneri, kad runa ir par naudu. Kopējie konti ir lielisks veids, kā uzsākt sarunu par finanšu mērķiem, tērēšanas paradumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, un Revolut klientu vidū tie kļūst arvien populārāki.
Lai arī kā pāri un mīļotie izvēlētos pārvaldīt naudu — vai nu ar kopējā konta palīdzību, vai regulārām finanšu pārbaudēm, galvenais ir atrast tādu atklātības līmeni, kas jums un jūsu partnerim ir piemērots, noteikt skaidrus kopīgos naudas mērķus un saskaņot savas cerības.”
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk