Pašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”.
Grozījumi noteic tiesības pašvaldībai lemt par tai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu nodošanu atsavināšanai to īrniekiem, un šīs telpas būs jāieraksta vienotajā uzskaites sistēmā. Atsavināt varēs tās dzīvojamās telpas, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas, kā arī nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt.
Vienlaikus grozījumi noteic, ka atsavināšanai nevarēs nodot pašvaldības sociālos dzīvokļus un tādas dzīvojamās telpas, kas izīrētas kvalificētiem darbiniekiem.
Ja pašvaldības dome būs lēmusi izīrētas dzīvojamās telpas nodot atsavināšanai, tai par to būs jāinformē īrnieki un jāpiedāvā viņiem šīs telpas nopirkt, paredz grozījumi. Gadījumā, ja īrnieks šo piedāvājumu neizmantos, pašvaldība šo izīrēto telpu atsavināšanas procesu vairs neturpinās un īrnieki šajā dzīvoklī varēs turpināt dzīvot atbilstoši noslēgtajam īres līgumam.
Likums grozīts, jo pašvaldībās nereti vēršas īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas ir izīrētas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un interesējas par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu. Taču tiesiskais regulējums līdz šim šādas dzīvojamās telpas pašvaldībām liedza nodot privatizācijā, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī pārdot vai citādi atsavināt konkrēto dzīvojamo telpu, teikts grozījumu anotācijā.
Vairāku pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka virkne izīrēto dzīvokļu īrnieku šos dzīvokļus īrē pat 20 gadus un šajā laikā ir seguši ne tikai konkrētās dzīvojamās mājas uzturēšanas izmaksas, bet no saviem līdzekļiem veikuši arī ieguldījumus šo dzīvokļu tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanai.
Grozījumu autori anotācijā arī norādījuši, ka pašvaldības, kas vislabāk pārzina sava dzīvojamā fonda stāvokli, nepieciešamību un pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kā arī finansiālās izmaksas šādu dzīvokļu uzturēšanai, būtu gatavas atsevišķos gadījumos, saņemot attiecīgās personas iesniegumu, dzīvojamās telpas atsavināt. Tādējādi ne tikai tiktu saglabāta konkrēto iedzīvotāju piesaiste pašvaldībai, bet arī tiktu samazināti pašvaldību izdevumi šādu dzīvojamo telpu uzturēšanai.
Tāpat grozījumi paredz iespēju pašvaldībām finansiāli atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu dzīvojamā mājā izveidot patvertnes, kā arī kāpņu telpās nomainīt liftus.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk