Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei
Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija pārrunāt ES fondu investīciju ieviešanas, tai skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumu progresu un vienoties par tālāk uz MK virzāmiem konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalēm, lai veicinātu Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu.
“Šodien panācām būtisku konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam vēl jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopš pagājušā gada novembra izskaņas ministrijas ir uzrādījušas ievērojamu progresu MK noteikumu izstrādē. Šajā periodā apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd ES fondu regulējums ir kopumā apstiprināts par 80 % no 2024. gadā plānotā.
Vienlaikus, ņemot vērā 20 % novirzi ES fondu regulējuma izstrādē un lai novērstu situācijas ietekmi uz 2025. gada mērķiem, komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti. Priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībai, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts regulējums. Nosacījumi paredz, ka IeM jānodrošina efektīva un ātra līdzekļu ieviešana, kā arī papildus jāvērtē arī savā pārziņā esošās fondu aploksnes pārprioritizēšana.
Komiteja konceptuāli atbalstīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus par iekšējām pārdalēm savu aplokšņu ietvaros. Piemēram, Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 4,2 miljonus eiro starta un izaugsmes aizdevumiem, bet 25,6 miljonus eiro – produktivitātes aizdevumiem inovācijām. Veselības ministrija savukārt paredz pārvirzīt 56,2 miljonus eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novirzīt aptuveni 5,2 miljonus eiro pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
Attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) pārdaļu priekšlikumu par 419,5 miljoni eiro dzelzceļa jomas prioritātēm tika panākta vienošanās SM turpināt diskusijas un konsultācijas ar Eiropas Komisiju un vienlaikus sasaukt Rail Baltica projekta tematisko komiteju, lai ziņotu par aktuālāko projekta virzībā, tai skaitā progresu ES fondu pārdaļu priekšlikuma virzībā.
Finanšu ministrija turpinās darbu pie ES fondu vidusposma grozījumu izstrādes, lai tos iesniegtu Eiropas Komisijā līdz šī gada marta beigām. Daļa no grozījumiem paredz aptuveni 136 miljonu eiro novirzīšanu valsts drošības prioritātēm, par ko konceptuāla vienošanās tika panākta jau 2024. gada oktobra ministru komitejas sēdē. Šie līdzekļi tiks ieguldīti kiberdrošībā, militārās mobilitātes uzlabošanā, enerģētiskās drošības stiprināšanā, reģionālajā attīstībā un atbalsta sniegšanā materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām.
Komitejā arī vienojās par tālākajiem risinājumiem investīciju plūsmas palielināšanai, lai novērstu 2025. gada mērķa izpildes risku. Plānots pārnest esošās vai tuvākajā laikā plānotās augstas gatavības valsts budžeta investīcijas uz ES fondu sistēmu, lai nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz maksājumu apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts prioritizēt projektu atlases, paātrinot finansiāli ietilpīgākās atlases ar augstas gatavības projektiem, kas spētu nodrošināt ātrāku un lielāka apjoma maksājumu plūsmu. Papildus tam plānots koncentrēties uz riskos balstītu pieeju maksājumu kontrolē, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību projektiem un maksājumiem ar augstāku risku neatbilstībām vai kavējumiem. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi identificēt un novērst iespējamās problēmas, nodrošinot fondu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk