Konceptuāli vienojas 50 miljonu eiro ES fondu finansējuma pārvirzīt patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei

Trešdien, 22. janvārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē. Tās mērķis bija pārrunāt ES fondu investīciju ieviešanas, tai skaitā Ministru kabineta (MK) noteikumu progresu un vienoties par tālāk uz MK virzāmiem konkrētiem priekšlikumiem finansējuma pārdalēm, lai veicinātu Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma maksimālu ieguldīšanu.
“Šodien panācām būtisku konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam vēl jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Kopš pagājušā gada novembra izskaņas ministrijas ir uzrādījušas ievērojamu progresu MK noteikumu izstrādē. Šajā periodā apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd ES fondu regulējums ir kopumā apstiprināts par 80 % no 2024. gadā plānotā.
Vienlaikus, ņemot vērā 20 % novirzi ES fondu regulējuma izstrādē un lai novērstu situācijas ietekmi uz 2025. gada mērķiem, komiteja atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti. Priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai (IeM) katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības infrastruktūras attīstībai, finansējumu pārdalot no ministrijām, kuru pārziņā esošajās investīcijās ir kavējumi vai neizstrādāts regulējums. Nosacījumi paredz, ka IeM jānodrošina efektīva un ātra līdzekļu ieviešana, kā arī papildus jāvērtē arī savā pārziņā esošās fondu aploksnes pārprioritizēšana.
Komiteja konceptuāli atbalstīja arī ministriju iesniegtos priekšlikumus par iekšējām pārdalēm savu aplokšņu ietvaros. Piemēram, Ekonomikas ministrija plāno novirzīt aptuveni 4,2 miljonus eiro starta un izaugsmes aizdevumiem, bet 25,6 miljonus eiro – produktivitātes aizdevumiem inovācijām. Veselības ministrija savukārt paredz pārvirzīt 56,2 miljonus eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novirzīt aptuveni 5,2 miljonus eiro pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.
Attiecībā uz Satiksmes ministrijas (SM) pārdaļu priekšlikumu par 419,5 miljoni eiro dzelzceļa jomas prioritātēm tika panākta vienošanās SM turpināt diskusijas un konsultācijas ar Eiropas Komisiju un vienlaikus sasaukt Rail Baltica projekta tematisko komiteju, lai ziņotu par aktuālāko projekta virzībā, tai skaitā progresu ES fondu pārdaļu priekšlikuma virzībā.
Finanšu ministrija turpinās darbu pie ES fondu vidusposma grozījumu izstrādes, lai tos iesniegtu Eiropas Komisijā līdz šī gada marta beigām. Daļa no grozījumiem paredz aptuveni 136 miljonu eiro novirzīšanu valsts drošības prioritātēm, par ko konceptuāla vienošanās tika panākta jau 2024. gada oktobra ministru komitejas sēdē. Šie līdzekļi tiks ieguldīti kiberdrošībā, militārās mobilitātes uzlabošanā, enerģētiskās drošības stiprināšanā, reģionālajā attīstībā un atbalsta sniegšanā materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām.
Komitejā arī vienojās par tālākajiem risinājumiem investīciju plūsmas palielināšanai, lai novērstu 2025. gada mērķa izpildes risku. Plānots pārnest esošās vai tuvākajā laikā plānotās augstas gatavības valsts budžeta investīcijas uz ES fondu sistēmu, lai nodrošinātu tūlītēju pozitīvu ietekmi uz maksājumu apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts prioritizēt projektu atlases, paātrinot finansiāli ietilpīgākās atlases ar augstas gatavības projektiem, kas spētu nodrošināt ātrāku un lielāka apjoma maksājumu plūsmu. Papildus tam plānots koncentrēties uz riskos balstītu pieeju maksājumu kontrolē, kas nozīmē pastiprinātu uzmanību projektiem un maksājumiem ar augstāku risku neatbilstībām vai kavējumiem. Šāda pieeja ļaus savlaicīgi identificēt un novērst iespējamās problēmas, nodrošinot fondu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.
Vēl par tēmu:
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk