Neliecina par ēnu ekonomikas sarukumu
Valsts ieņēmumu dienesta degsmi – budžeta izpildes plāni pārpildās, ēnu ekonomika sarūk – neredz sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tikai pāris pēdējos mēnešus ieņēmumi sākuši pārsniegt izdevumus, turklāt nebūtiski, lai runātu par leiputriju.
Labklājības ministrijas vadību nomāc fakts, ka ievērojama daļa strādājošo – vairāk nekā trešdaļa – sociālās iemaksas veic no minimālās algas.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009. gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Piemēram, šogad sociālā budžeta izdevumi ir 1,4 miljardi latu, bet ieņēmumi – 1,3 miljoni latu, kā rezultātā veidojas kārtējais 78,2 miljonu latu deficīts. To segt bez aizņemšanās no pamatbudžeta iespējams tikai tāpēc, ka visus iepriekšējos gadus ir bijis veidots uzkrājums – pirms krīzes gandrīz miljards latu.
LM dati liecina, ka tikai no maija sociālajā budžetā parādījusies tendence, ka ieņēmumu ir vairāk nekā izdevumu, bet, piemēram, augustā tie ir bijuši vienādi. Pozitīvismam nav pamata, jo septembra dati jau atkal uzrāda deficīta veidošanos. Arī nākamgad LM prognozē sociālajā budžetā 56,7 miljonu latu deficītu, ko arī būs iespējams segt no sociālā budžeta uzkrājuma.
Tikai 2014. gadā LM plāno budžetu bez deficīta – ieņēmumi būšot 1,5 miljardi latu, bet izdevumi 1,4 miljardi latu, tāpēc plānots arī neliels uzkrājums 107 miljonu latu apmērā. Neatkarīgā rakstīja par iemesliem, kāpēc socbudžetā neveidosies iztrūkums, proti, nevis ārkārtīgi iepriecinošas prognozes par nodokļu maksātāju skaita pieaugumu vai algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, kāpumu, bet gan fakts, ka no 2014. gada sociālais budžets vairs nesegs pensiju piemaksu izmaksas – gadā tas ir apmēram 130 miljoni latu. To izmaksu turpmāk veiks no pamatbudžeta. Tieši sociālajā budžeta deficīta dēļ, pensiju indeksāciju nevarot veikt. Ja pensijas indeksētu jau no 2013. gada, sociālā budžeta izdevumi līdz 2014. gada sākumam būtu lielāki, bet ne katastrofāli, un jebkurā gadījumā 2014. gadā sociālajā budžetā deficīta vairs nebūtu un būtu sasniegta pozitīva bilance vismaz 70–80 miljoni latu. 2014. gadā daļai darbspējīgo nāksies pensionēties vēlāk, jo sākies pensiju reforma.
Būtiski veikt kādus uzlabojumus iedzīvotāju labā, izmantojot sociālā budžeta līdzekļus, neesot iespējams vispirms tāpēc, ka ievērojams skaits cilvēku Latvijā strādā nelegāli un vēl lielāks skaits strādā, precīzāk, maksā sociālās iemaksas no minimālās algas. Pēc LM datiem, šādu darba ņēmēju ir vismaz 35 procenti. Viņu skaits būtiski pieauga, sākot no 2009. gada, un pērn sasniedza pat 37 procentus no visiem strādājošajiem, kuri veic sociālās iemaksas. «Jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas,» saka LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa par mazticamu uzskata situāciju, ka šie cilvēki dzīvo ar tik zemiem ienākumiem, pieļaujot, ka daļa saņem papildu atalgojumu aploksnē. «Šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā,» brīdina I. Jaunzeme, «sabiedrībai jāsaprot: kamēr tik liela daļa maksās sociālās iemaksas no minimālās algas, labumus sociālās apdrošināšanas budžets nevarēs piedāvāt.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns saka: šāda situācija, ka tik daudzi strādājošie saņem minimālo algu, «ir nenormāla». Darba devēju priekšlikumi samazināt nodokļu slogu nodarbinātajiem – vispirms iedzīvotāju ienākuma nodokli – nav ņemti vērā. «Kamēr būs tik liels nodokļu slogs, ēnu ekonomika būtiski nemazināsies,» saka eksperts.
***
UZZIŅAI
Darba ņēmēju sadalījums pēc algas lieluma (%)
Līdz 200 latiem 35,4%
No 200,01 līdz 500 latiem 39,4%
No 500,01 līdz 800 latiem 15,3%
No 800,01 līdz 1000 latiem 3,9%
No 1000,01 līdz 2000 latiem 4,9%
Virs 2000 latiem 1,1%
Avots: Labklājības ministrija
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk