• Tweet

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības. Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta – tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Kritiski svarīgi – izvēlēties piemērotu uzkrājumu plānu

Ņemot vērā minētās izmaiņas, pensijas 2. līmeņa dalībniekiem (šobrīd tie ir 1,3 miljoni cilvēku) ir jāpievērš uzmanība tam, vai viņu uzkrājumi spēj nopelnīt iespējami lielāko nākotnes kapitālu. Pensiju pārvaldnieki piedāvā dažādus ieguldījumu plānus, kuru galvenā atšķirība ir riska līmenis. Un ienesīguma līmenis šajos plānos atšķiras ļoti nozīmīgi, – krājot nepiemērotā plānā, cilvēka neiegūtais ienākums pensijas vecumā var sasniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro. Šobrīd gandrīz puse no pensijas krājējiem atrodas savam vecumam nepiemērotā uzkrājumu plānā, īpaši tas attiecas uz gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem pensija šķiet kas tāls un abstrakts. Tātad, šie cilvēki nākotnē potenciāli saņems būtiski mazāku pensiju, nekā tie varētu saņemt vienkārši izmainot uzkrājuma plānu.

Katrs pats, protams, izvēlas sev piemērotāko uzkrājuma plānu, taču mūsu kā pensiju pārvaldnieku ieteikums ir vairāk riskēt gados jauniem cilvēkiem (no darba mūža sākuma līdz pat 50-55 gadiem), bet pensijas vecumam tuvojoties, pakāpeniski pāriet uz konservatīvāku uzkrājumu plānu. Šāda pieeja ļauj darba mūža sākumā nopelnīt pēc iespējas vairāk, bet vēlāk nopelnīto pasargāt pret svārstībām finanšu tirgū. Viss, kas cilvēkam ir jāizdara, – jāpainteresējas par to, cik piemērots, vai nepiemērots šobrīd ir mans pensijas plāns. To var izdarīt portālā Latvija.lv vai konsultējoties ar savu pensijas pārvaldnieku vai finanšu konsultantu. Pie viena būtu ieteicams nokārtot arī pensijas mantošanas jautājumu, jo, ja cilvēks nesasniegs pensijas vecumu un nebūs pats paudis gribu nodot pensijas uzkrājumu kādam citam, šī nauda nonāks budžetā.

No šī gada vasaras ir stājušās spēkā izmaiņas likumā, kas beidzot ļauj pārvaldniekiem identificēt savus klientus pensiju 2. līmenī, tāpēc esam sākuši šos cilvēkus aktīvi uzrunāt, lai skaidrotu viņu pensiju 2.līmeņa plāna piemerotību. Drīzumā plānojam datus par uzkrājumu pensiju 2. līmenī vizualizēt katra cilvēka internetbankā. Izvēloties pensijas pārvaldnieku, ir ieteicams izpētīt komisijas maksājumus par pensijas kapitāla pārvaldīšanu, jo mazāka komisija nozīmē, ka vairāk naudas paliek uzkrājumā.

Mana pensija ik gadu nopelna ap 9%

Pensiju 2. līmenis kopš tā izveides ir nopelnījis 1,8 miljardus eiro un strādājis ar 28% ienesīgumu. Šī ir nauda, ko saņem vai saņems pensijas krājēji. Jāpiebilst, ka šis ienesīgums varētu būt bijis vēl augstāks, jo galvenā peļņa vaidojas no ieguldījumiem akcijās, kas Latvijas pensiju pārvaldniekiem ilgu laiku nebija ļauts, un likumdevējs to ir ļāvis darīt tikai kopš 2021.gada. Un, skatoties aizvadīto piecu gadu perspektīvā, vidējais gada ienesīgums 100% akciju plāniem ir bijis 8-10%. Turklāt aizvadītais gads ir bijis īpaši labs pensiju pelnītspējai – konservatīvāko plānos peļņa bija no 4% līdz 8% gadā, bet akciju plānos virs 20% gadā.

Pārmaiņas arī pensiju 3. līmeņa krājējiem

Viens no galvenajiem akcentiem, ko, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, uzsver finanšu eksperti – katram pašam ir savlaicīgi jāveido savs pensijas kapitāls. Piemēram, ik mēnesi veicot iemaksas pensiju 3. līmenī – tas ir brīvprātīgs individuālais uzkrājums, kuru izmanto jau aptuveni trešdaļa Latvijas strādājošo (daļai iemaksas veic darba devējs, citi maksā paši). Nodokļu izmaiņas skar arī šo uzkrājuma veidu, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vienotā likme no nākamā gada būs 25,5% līdz bruto ienākumu apmēram 100 tūkstoši eiro gadā (šobrīd likme ir 20%). Uzkrājums pensiju 3. līmenī cilvēkam tiek izmaksāts ne ātrāk kā pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. Ja iemaksas veica darba devējs, pie izņemšanas ar nodokli tiks aplikta visa uzkrājuma summa, ja cilvēks maksājis pats, tad apliek tikai peļņu. Tiesa, iemaksas pensiju 3. līmenī dod iespēju saņemt IIN atvieglojumus – 2026. gadā tie būs 25,5% no 2025. gadā veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no gada bruto algas (iemaksu limits 4000 eiro) – tas ir labs stimuls turpināt uzkrāt.

Latvijas sabiedrībai ļoti nozīmīga ir un būs uzkrājumu veidošana, tāpēc novēlu 2025. gadā atsākt diskusiju par atbalstu darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem veic iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī par politiķu agrāk solīto, ka pensiju 2. līmenī varētu tikt iemaksāti 10% no bruto algas. Tas prasītu būtiskas reformas budžeta veidošanas kontekstā, taču šodienas nodokļu maksātāji ir pelnījuši, ka valsts nāk viņiem talkā veidot nākotnes uzkrājumus.