Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju šogad sagaida finansiālu labklājību

Šajā gadā vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija vismaz mazliet uzlabosies, salīdzinot ar aizvadīto 2024. gadu, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā*. Savukārt neliela daļa tomēr uzskata, ka 2025. gads nesīs finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kopumā pagājušā gada laikā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis mazliet optimistiskāks nekā 2023. gada izskaņā – šobrīd nedaudz vairāk nekā 42% aptaujas respondentu uz šī gada finansiālo situāciju raugās pozitīvi. 22% norādījuši, ka 2025. gads būs finansiāli krietni labklājīgāks nekā aizvadītais gads, un 21% cer uz vismaz mazliet labāku finansiālo situāciju. Savukārt gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto šo gadu sagaida finansiāli stabilu – viņi paredz, ka finanšu situācija neatšķirsies no pērn pieredzētās.
“Latvijas iedzīvotāju optimistiskais noskaņojums par šī gada finanšu situāciju sakrīt ar kopējo valsts ekonomikas izaugsmes virzienu, tāpēc iedzīvotāju pozitīvās gaidas par šo gadu patiešām varētu piepildīties. Tāpat arī pagājušajā gadā novērojām, ka biežāk finansiālās situācijas uzlabošanos sagaida gados jaunāki cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem vismaz nelielus uzlabojumus paredz 74% respondentu. Tas ir saprotami, jo šajā vecumā vairums cilvēku ir nodarbināti, saredz potenciālas karjeras izaugsmes iespējas un tāpēc par nākotnes finansiālo situāciju mēdz būt optimistiskāki,“ dalās Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Tikmēr diemžēl ir arī daļa Latvijas iedzīvotāju, kas 2025. gadu sagaida ar bažām – 16% aptaujas respondentu norādījuši, ka šogad paredz savas finansiālās situācijas pasliktināšanos. Visbiežāk (vairāk nekā 26% respondentu) uz finanšu sarežģījumiem šogad norāda seniori vecumā no 65 līdz 75 gadiem, kuri jau ir pensijas vecumā.
Gadījumā, ja jau šobrīd iespējams paredzēt kādas finanšu grūtības, ar ko nāksies saskarties šajā gadā, eksperte iesaka iespēju robežās tām gatavoties un plānot potenciālos risinājumus. Tomēr ne visus finanšu sarežģījumus dzīvē ir iespējams prognozēt – dažkārt rodas neparedzēti izdevumi saistībā ar veselību, kādreiz darba zaudēšana nāk kā pilnīgi negaidīts notikums. Šie un citi scenāriji var piepildīties ikvienam cilvēkam jebkurā mirklī, tāpēc finanšu drošības spilvenu vienmēr ieteicams uzturēt jebkuram.
“Vidēji katram cilvēkam ieteicams uzturēt iekrājumus aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām – šāds naudas apjoms ļautu turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no neplānotajiem finanšu sarežģījumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu. Savukārt gadījumā, ja jau tagad ir iespējams paredzēt kādu konkrētu iemeslu, kas jaunajā gadā var radīt izaicinājumus finansiālajā situācijā, piemēram, kādas lielākas svinības, ceļojums vai plānveida veselības procedūras, ir vērts iespēju robežās sākt gatavoties jau tagad. To var darīt dažādos veidos, piemēram, atliekot brīvos līdzekļus atsevišķā bankas kontā vai uzkrājot kādā citā sev ērtā veidā, lai padarītu savu jauno gadu – un ne tikai – pēc iespējas mierīgāku finanšu jautājumos,” iesaka eksperte.
Vēl par tēmu:
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk