Pašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Likumā pašvaldībām noteikts pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus: ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, aprūpi mājās, krīzes centra, grupu mājas (dzīvokļa), patversmes vai naktspatversmes, dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas, ģimenes asistenta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ar grozījumiem likumā noteikts, kādām personu grupām pakalpojumi jānodrošina, norādot, ka pašvaldības par saviem līdzekļiem varēs tos nodrošināt arī citām personām.
Vairums pašvaldību jau pašlaik nodrošina grozā iekļautos pakalpojumus. Minimālais sociālo pakalpojumu grozs ir būtisks arī, lai Latvija varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Par primāri nodrošināmiem pakalpojumiem noteiks tos, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (piemēram, sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām).
Ar grozījumiem paplašināts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu loku bērniem un jauniešiem, kuriem ir izveidojušās uzvedības vai atkarības problēmas vai ar augstiem to attīstības riskiem. No 2026.gada 1.janvāra obligāti nodrošināms būs sociālais mentors kā viena no sociālās rehabilitācijas pakalpojuma metodēm, bet sociālās rehabilitācijas programmas būs veidojamas no 2029.gada 1.janvāra, paredz grozījumi. Vienlaikus pašvaldības sociālajam dienestam noteikts pienākums izvērtēt bērna, kurš uzvedības vai atkarības problēmu dēļ ir saņēmis valsts finansētu ārstniecības vai sociālo rehabilitāciju, vajadzības un nepieciešamības gadījumā turpināt nodrošināt tam nepieciešamo atbalstu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk