Pašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs

Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Likumā pašvaldībām noteikts pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus: ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, aprūpi mājās, krīzes centra, grupu mājas (dzīvokļa), patversmes vai naktspatversmes, dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas, ģimenes asistenta un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ar grozījumiem likumā noteikts, kādām personu grupām pakalpojumi jānodrošina, norādot, ka pašvaldības par saviem līdzekļiem varēs tos nodrošināt arī citām personām.
Vairums pašvaldību jau pašlaik nodrošina grozā iekļautos pakalpojumus. Minimālais sociālo pakalpojumu grozs ir būtisks arī, lai Latvija varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Par primāri nodrošināmiem pakalpojumiem noteiks tos, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (piemēram, sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām).
Ar grozījumiem paplašināts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu loku bērniem un jauniešiem, kuriem ir izveidojušās uzvedības vai atkarības problēmas vai ar augstiem to attīstības riskiem. No 2026.gada 1.janvāra obligāti nodrošināms būs sociālais mentors kā viena no sociālās rehabilitācijas pakalpojuma metodēm, bet sociālās rehabilitācijas programmas būs veidojamas no 2029.gada 1.janvāra, paredz grozījumi. Vienlaikus pašvaldības sociālajam dienestam noteikts pienākums izvērtēt bērna, kurš uzvedības vai atkarības problēmu dēļ ir saņēmis valsts finansētu ārstniecības vai sociālo rehabilitāciju, vajadzības un nepieciešamības gadījumā turpināt nodrošināt tam nepieciešamo atbalstu.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk