Tiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā

Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties agrāk par plkst. 8.00. Savukārt vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst. 8.30, bet vidusskolās – no plkst. 9.00. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā.
“Pārāk agrs mācību sākuma laiks, sevišķi pusaudžiem, var ietekmēt viņu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, veselību un attīstību. Tādēļ viena no mūsu rekomendācijām Ministru kabinetam ir izstrādāt tādas vadlīnijas pašvaldībām, vecākiem un skolēniem, kas veicinātu izpratni par miega nozīmi bērna attīstībā un tāda mācību sākšanas laika noteikšanu, kas atbilstu bērnu labākajām interesēm,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca – pilnvērtīgs miegs ir tikpat būtisks kā uzturs un elpošana
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centrs skaidro, ka miegs ir izdzīvošanai vitāli svarīgs process. Tāpat kā pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Tam ir liela nozīme atmiņas veidošanā, emociju apstrādē un smadzeņu attīstībā. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var ietekmēt bērna psihoemocionālo un fizisko veselību, kā arī pasliktināt sekmes un panākumus mācību procesā. BKUS īpašu vērību aicina pievērst tieši pusaudžu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu. Pusaudžu vecumā smadzeņu darbībā notiek dažādas izmaiņas, piemēram, aizkavējas melatonīna izdale, tādēļ jaunietim miegainības sajūta iestājas vēlāk nekā pieaugušajam. Šīs izmaiņas smadzenēs (kopā ar vides un psihosociālajiem faktoriem) var izraisīt bezmiegu vai aizkavēto miega – nomoda fāzes sindromu. Nepietiekams miega daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu funkcionēšanu, kurā skolēns var nebūt spējīgs kontrolēt emocijas. Tas savukārt var veicināt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura problēmas, kas vēl vairāk pasliktina miegu. Balstoties uz pieredzi un zinātniskajiem pierādījumiem, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciālisti stingri atbalsta vēlāku skolas sākumu pusaudžiem. Lēmums pamatskolā noteikt mācību laika sākumu no plkst. 8.30 un vidusskolas vecuma bērniem plkst. 9.00 būtu liels solis jauniešu veselības nodrošināšanā.
Ministrijas ar rīcību kavējas
Tiesībsargs pārbaudes lietā izvērtēja, ko ir darījušas atbildīgās ministrijas veikušas, lai uzlabotu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu miegu, kā mācību sākšanās laiks ietekmē bērnu veselību un vai ir nepieciešamas izmaiņas likumos. Veselības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās atbildes liecina, ka valstī noteikt vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku kavē izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību. Veselības ministrija norādījusi, ka tā “joprojām uzskata, ka katrs cilvēks ir individuāls un katram ir savi individuālie bioloģiskie ritmi, [..] un atkārtoti vēlas uzsvērt, ka neviens vienotais mācību laika sākuma laiks nevar pilnībā apmierināt visu skolēnu vajadzības un bioloģiskos ritmus.” Abas ministrijas jautājumā par izglītības iestāžu mācību sākšanās laiku prioritāti piešķir izglītības iestāžu un vecāku vajadzībām, kas ir pretrunā bērna labākajām interesēm. Šī nav pirmā reize, kad tiesībsargs aktualizē jautājumu par mācību stundu sākuma laiku – tiesībsargs jau 2017. gadā vērsās abās minētajās iestādēs un aicināja noteikt izglītības iestādēm vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku.
Vecāku aptauja – agrāka celšanās ietekmē pašsajūtu un sekmes
Tiesībsarga rekomendācijas cieši sasaucas ar skolēnu vecāku aptaujas rezultātiem par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu. Izvērtējot aptaujā sniegtās atbildes, secināms – jo agrāk bērnam ir jāceļas uz skolu, jo biežāk vecāki aptaujā atzinuši ietekmi uz bērna mācību procesu. Piemēram, vecāki visbiežāk norāda uz neapmierinātību ar bērna miega daudzumu tajos gadījumos, kad bērnam jāceļas laikā no plkst. 5.00 līdz plkst. 5.59 (65%-70%). Turpretī visretāk neapmierinātība pausta anketās, kurās atzīts, ka bērns ceļas laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 7.59 (22%-24%). Tiesībsarga ieskatā mācību stundu sākumam vajadzētu būt tādam, kas ļautu visa vecuma bērnus modināt ne agrāk par plkst.7.00. BKUS ir arī norādījusi vidējo stundu skaitu, kas bērniem un jauniešiem nepieciešams pilnvērtīgam miegam: no 7 līdz 13 gadiem tās ir 9-11 stundas, bet no 14 līdz18 gadiem tās ir 8-10 stundas. Tātad, var secināt, ka bērnam nepieciešamas ap desmit miega stundām. Vēl viena nianse – pieredze rāda, ka mazus bērnus (sākumskolas vecuma bērnus) vecākiem var būt vieglāk motivēt doties gulēt savlaicīgi, nekā tas ir pusaudžu vecumā. Tās ir katra vecuma attīstības iezīmes. Tādēļ tieši pusaudžiem vēlams nodrošināt tādu mācību stundu sākumu, kurā ņemti vērā šie objektīvie faktori. Savukārt vecākiem vēlams izvērtēt, vai bērnam mācīties izglītības iestādē, kas atrodas tālu no viņa dzīvesvietas. Proti, vai ceļā katru dienu pavadītais laiks ļauj bērnam nodrošināt pietiekamu atpūtu un nepieciešamās miega stundas. Tas attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kuros skolēnam ir iespēja mācīties dzīvesvietai tuvākā izglītības iestādē.
Vēl par tēmu:
Savākti jau 5 000 paraksti par lielāku finansējumu mācību līdzekļiem, 2027. gadā plānots samazinājums
Vairāk nekā 5 000 iedzīvotāju platformā “ManaBalss.lv” parakstījušies par lielāku valsts finansējumu mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Šajā mācību gadā valsts finansējums mācību...
Lasīt tālākSkolām mazāk birokrātijas – 22 statistikas tabulu vietā būs jāaizpilda trīs
Lai mazinātu birokrātisko slogu izglītības iestādēm, Izglītības un zinātnes ministrija vienkāršo izglītības statistikas pārskatus. Skolām un pirmsskolām turpmāk būs jāaizpilda trīs...
Lasīt tālākLDDK: Valdības lēmums par dabaszinību eksāmenu ir nozīmīgs solis izglītības kvalitātes stiprināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē 8. septembra valdības lēmumu apstiprināt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos priekšlikumus izglītības sistēmas...
Lasīt tālākApstiprina plānu valsts valodas stiprināšanai un attīstībai
Otrdien, 1. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto “Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo
2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...
Lasīt tālākValdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai
Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...
Lasīt tālākIepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm
Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolās vēl pieejamas 187 vietas 10. klasēs
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 187 brīvas vietas. To skaits mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendentiem...
Lasīt tālākIZM rosina pilnveidot finansēšanas modeli “Programma skolā” – atbalsts skolām un pašvaldībām
Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus...
Lasīt tālāk