Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatot šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
Ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām.
Attiecīgi būvspeciālistam (būvdarbu vadītājam, būvuzraugam, autoruzraugam) tiks samazinātas veicamās darbības Būvniecības informācijas sistēmā, lai fiksētu būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā un sastādītu veikto būvdarbu aktus, tādejādi samazinot darba apjomu un tam nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu.
Izmaiņas būvnoteikumos paredz, ka:
būvdarbu veicējs būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas ierakstu par secīgu vienveidīgu darbu, nedublējot to vairākkārt, ja attiecīgos būvdarbus veic vairākas dienas pēc kārtas;
nebūs nepieciešams dalīt būvdarbu ikdienas un speciālajos būvdarbos, novēršot strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā par pareizu būvdarbu žurnāla aizpildīšanu;
pusēm būs jāvienojas par tiem būvdarbu pieņemšanas aktiem, kas tiks sagatavoti papildus nesošo konstrukciju un ugunsdrošības sistēmu pieņemšanas aktiem;
būvdarbus varēs veikt paralēli būvdarbu pieņemšanas aktu saskaņošanas procesam;
būvuzraugam būs laikus jāpasaka, kurus ikdienas darbus tas vēlas pārbaudīt.
Lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu, kopējie grozījumi būvnoteikumos stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Papildus kopējām izmaiņām būvnoteikumos, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī. Šīs izmaiņas atvieglos AS “Latvenergo” valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvju uzturēšanas un būvdarbu plānošanu, savlaicīgi iegūstot datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.
Savukārt Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos tiek precizēts regulējums par elektronisko sakaru inženiertīklu pārvietošanas kārtību uz citam elektronisko sakaru komersantam piederošu kabeļu kanalizāciju, nodrošinot vienādas prasības esošā kabeļu kanalizācijā ierīkot jebkuram elektronisko sakaru komersantam piederošu inženiertīklu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī.
Izmaiņas būvnoteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā 2024. gada 2. aprīlī apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” plāna pasākumu, kas nosaka nepieciešamību pilnveidot regulējumu būvdarbu fiksēšanai un būvdarbu kvalitātes risku mazināšanai. Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ietver aptuveni 60 pasākumus.
Ekonomikas ministrija turpina darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, tai skaitā kas attiecas uz būvdarbu procesa atvieglošanu, lai novērstu administratīvos šķēršļus visā būvniecības procesā, izmaiņām Būvniecības likumā, kā arī prasībās rūpnieciski ražotu ēku novietošanai. Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas nekustamo īpašumu jomā notiek secīgi, savstarpēji papildinoši un vērsts uz procesu atvieglošanu.
Vēl par tēmu:
Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk