Kas jāzina par mantoto pensiju 2. līmeņa uzkrājumu
No 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kuram vēl nav piešķirta vecuma pensija, ir tiesības izvēlēties, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) rīkoties ar viņa uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirs pirms vecuma pensijas piešķiršanas.
Viena no iespējām ir uzkrāto kapitālu nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Gandrīz 80 procenti no savu izvēli VSAA paziņojušajiem, ir atzīmējuši tieši šo iespēju. Tiesības uz mantoto uzkrājumu pensiju 2. līmenī mantiniekiem jāpiesaka, vēršoties pie notāra, tāpēc mantojuma atstājējam vēlams tuviniekus par savu novēlējumu informēt.
VSAA vērš uzmanību, ka mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoti mirušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku novēlētajiem uzkrājumiem – tie ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim mirušie. Visos šajos gadījumos mantojumā atstātais pensiju 2. līmeņa kapitāls pārsniedz 43,75 eiro –šī summa nav mantojama un tiek ieskaitīta valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kā rīkoties iespējamajiem mantiniekiem?
Ja mantinieki nav informēti par mirušā novēlējumu un mantojuma lietu pie notāra nav paredzēts atvērt, VSAA tomēr iesaka noskaidrot, vai mirušais nav atstājis mantojumā pensiju 2. līmeņa kapitālu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad mirušais:
dzimis pēc 1951. gada 2. jūlija,
ir bijis pensiju 2. līmeņa dalībnieks,
miris pēc 2020. gada 1. janvāra un nāves dienā nav bijusi piešķirta vecuma pensija.
Pārliecināties par mirušā iespējamo mantojumā novēlēto pensiju 2. līmeņa kapitālu iespējams, sazinoties ar VSAA pa telefonu 64507020, rakstot e-pastu uz [email protected] vai vēršoties personīgi jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.
Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas. Ar mantotā uzkrājuma saņemšanas nosacījumiem iespējams iepazīties VSAA interneta mājaslapas sadaļā „pensiju 2.līmenis”.
Kamēr nav pieteikušies mantinieki vai nav pagājuši 10 gadi no pensiju 2. līmeņa dalībnieka nāves dienas, mirušā uzkrāto kapitālu turpina pārvaldīt viņa izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs. Ja 10 gadu laikā mantinieki nepieteiksies, mirušā pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks pārskaitīts uz pensiju speciālo budžetu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk