• Tweet

Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā Informatīvā ziņojuma “Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām” projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ostu pārvaldībā nav jāizgudro velosipēds, mēs varam vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem. Un tie rāda, ka pirmkārt ir svarīgi panākt precīzu līdzsvaru, sinerģiju un sadarbību starp valsti, pašvaldībām un ostas uzņēmējiem. Otrkārt – pārvaldības modelim ir jābūt pakārtotam modernajai izpratnei par ostu ne tikai kā par kravu pārkraušanas vietu, bet multimodālu loģistikas, ražošanas un inovāciju centru, kas kalpo par bāzi reģiona un visas valsts attīstībai. Tādēļ mēs nākam klajā ar savu redzējumu un arī konkrētiem normatīvo aktu grozījumu priekšlikumiem. Latvijas ostu nozare ir sarežģītā pārejas situācijā, un tai ir steidzami nepieciešama skaidrība par pārvaldības principiem. Vairs nav laika vilcināties”.

EM norāda, ka lielākā daļa Eiropas ostu tiek pārvaldītas kā valsts pārvaldes iestādes vai arī atvasinātas publiskas personas, kas atzīts par vienu no veiksmīgākajiem risinājumiem ostu pārvaldībā. Ostas ir Latvijas tautsaimniecībai svarīgi ekonomikas centri, kas nodrošina Latvijas dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, augstas pievienotās vērtības darba vietu radīšanu, Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, kā arī ir svarīgs valsts drošības elements. Tādēļ tā neiebilst pret SM sagatavotā informatīvā ziņojuma idejai par ostu pārvalžu saglabāšanu atvasinātu publisko personu formā.

Vienlaikus EM piedāvā ostas pārvaldē izveidot jaunu institūciju – ostas valdi, operacionālo darbību deleģējot ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar vietniekiem un administratīvo aparātu. Ostas pārvaldes valde būtu augstākā kolektīvā uzraudzības un pārvaldes institūcija. Ostas pārvaldes valdes sastāvā būtu astoņi valdes locekļi – trīs valsts pārstāvji, trīs pašvaldības pārstāvji un divi ostas komersantus pārstāvošo biedrību pārstāvji. Pārstāvjus ostas pārvaldes valdē atlasītu atklātā konkursā, kurus pēc tam amatā uz pieciem gadiem apstiprinātu Ministru kabinets. Ostas pārvaldes valdēs būtu valsts pārstāvji no Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

EM neatbalsta SM piedāvāto risinājumu nodalīt ostas teritorijas pārvaldīšanu no speciālās ekonomiskās zonas. Ministrijas ieskatā ostas teritoriju un industriālo teritoriju attīstība ir nesaraujami saistītas, un to pārvaldība būtu īstenojama kopīgi.
EM arī uzskata, ka ir svarīgi likumdošanā noregulēt ostu savstarpējās sadarbības jautājumus, kā arī nodrošināt vienotu pārvaldības risinājumu visām trim lielajām Latvijas ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai. Tas nodrošinātu koordinētu un saskaņotu attīstību ostu sektorā, ļautu maksimāli izmantot esošos resursus, optimizēt investīcijas un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ ministrija rosina ostu likumā noteikt, ka ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un citu resursu efektīvai izmantošanai. Latvijas Ostu tranzīta un loģistikas padome saskaņo ieguldījumus ostas un tās infrastruktūras izbūvē, ja šādām darbībām tiek saņemti valsts budžeta līdzekļi vai ES struktūrfondu vai citu starptautisku finanšu instrumentu finansējums. Padome arī izskatītu ostu pārvalžu strīdus.