Latvijā vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem 2024. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 882,4 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,6% jeb 5,2 tūkstošiem. Taču kopumā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā atbilstošā vecuma grupā saglabājās 2023. gada 2. ceturkšņa līmenī un veidoja 64,3% (2023. gada 2. ceturksnī – 64,4%).
Latvijā turpina pieaugt iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2024. gada 2. ceturksnī palielinājās līdz 69,1%, kas bija par 0,3 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2023. gada 2. ceturksnī (68,8%). 2024. gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 948,2 tūkstošus, saglabājoties tādā pat līmenī kā iepriekšējā gada 2. ceturksnī.
Bezdarba līmenis 2024. gadā 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 0,5 procentpunktiem, savukārt pret gada 1. ceturksni samazinājās par 0,3 procentpunktiem – līdz 6,9%. 2024. gada 2. ceturksnī darba meklējumos bija 65,8 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 5,2 tūkstošiem vairāk nekā 2023. gada 2. ceturksnī.
2024. gada 2. ceturksnī Latvijā bija vērojams zemākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada 2. ceturksnī bija par vidēji 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024. gada 1. ceturksnī – 7,6%), bet par 0,1 procentpunktu zemāks nekā Lietuvā (2024. gada 2. ceturksnī – 7%).
Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību ārējos tirgos, kā arī saspringto ģeopolitisko situāciju, sagaidāms, ka darba tirgus aktivitāte kopumā gada griezumā saglabāsies ierobežota. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū saglabāsies vasaras sezonā, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā 2024. gadā nav paredzams. Vienlaikus situāciju darba tirgū ar vien vairāk ietekmē piedāvājuma puses faktori, ņemot vērā negatīvo demogrāfijas fonu, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma samazinājumu, tādejādi bezdarbs turpinās saglabāties zemā līmenī. Prognozējams, ka kopumā bezdarba līmenis 2024. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,8%, savukārt nodarbināto skaits varētu būt par 0,3% mazāks nekā vidēji 2023. gadā.
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālāk