14/08/2024, Kategorija: Politika, Svarīgākais

Sākoties intensīvākam darbam pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina vērtēt nodokļu izmaiņu plašāku ietekmi uz nozaru attīstību, ieguldījumu valsts drošībā un ekonomikas izaugsmē. Politisko partiju apvienība izprot situāciju, kurā jāveic pasākumi valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanai, tomēr norāda, ka budžetu un nodokļu izmaiņas nevar veidot tikai datora tabulās.

ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver: “Zemkopības nozarē ir piecas jomas, kuru izmaiņas būtiski vājinātu kopējo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un starptautisko konkurētspēju, jo īpaši salīdzinoties ar Baltijas valstīm. Laikā, kad visiem spēkiem nepieciešams sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, īstermiņa nodokļu ieņēmumi nevar tikt vērtēti kā lielāks ieguvums, nekā Latvijas zemkopības nozaru uzņēmējdarbības ieguldījums valsts pārtikas apgādē un tautsaimniecības izaugsmē ilgtermiņā.”

Kopējās Lauksaimniecības politikas 2023.–2027.gadam ietvarā Latvijai lauku attīstībai paredzētais Eiropas Savienības (ES) finansējums šajā periodā ir mazāks par 15%, salīdzinot ar 2014.–2020.gada plānošanas periodu. Tādēļ valstij būtu jāatbalsta savi vietējie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, nepaaugstinot nodokļa slogu un nodrošinot nodokļa atvieglojumus, akcentē ZZS.

Turklāt Latvijas lauksaimnieki joprojām ir nevienlīdzīgās konkurētspējas pozīcijās salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm, saņemot tikai 80% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Gandrīz visās ES valstīs ir nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem, taču ZZS uzsver, ka šīs valstis piešķir arī ievērojamu valsts atbalstu, ko papildina ES atbalsta maksājumi lauksaimniecības nozarei. Tas nodrošina nepieciešamo finansiālo stabilitāti un atbalstu lauksaimniecības darbībai.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 12% likme, ko piemēro Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir jāsaglabā arī pēc 2024.gada 31.decembra kā pastāvīga tiesību norma, vai vismaz tik ilgi, kamēr tiek saglabāta paaugstinātā likme dzērieniem ar augstu cukura saturu, uzskata ZZS.

Atbilstoši ES direktīvai PVN samazinātās likmes ievieš, lai konkrētas preces padarītu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. Atsevišķas valstis izmanto PVN samazinātās likmes, lai atbalstītu ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējdarbību, tai skaitā mazinātu ēnu ekonomiku. ZZS ieskatā nav pieļaujams palielināt PVN likmi, jo tas viennozīmīgi paaugstinās gala cenu, kā rezultātā lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju Latvijas augļus, ogas un dārzeņus, kā uzturā vēlamus veselīgus produktus, nevarēs atļauties.

Tāpat ZZS vērtējumā nav pieļaujama akcīzes nodokļa (AN) likmes paaugstināšana lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantojamai marķētai dīzeļdegvielai. Šobrīd lauksaimniekiem AN likme noteikta 15% no akcīzes nodokļa standartlikmes, jeb 62,10 euro par 1000 litriem. Tāda tā ir jāsaglabā arī turpmāk.

Jau šobrīd Latvijā lauksaimniekiem AN likme ir augstāka salīdzinājumā ar Lietuvu (AN likme lauksaimniekiem – 60,00 euro/1000 l) un Igauniju (AN likme lauksaimniekiem – 21,00 euro/1000 l). Lai saglabātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, ir jāsaglabā AN likme esošajā līmenī.

ZZS uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav piemērojams valsts un ES atbalstam arī pēc 2024.gada 31.decembra. Lauksaimniecības nozarei, saņemot valsts vai ES atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstībai, jāsaglabā nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Nodokļa atbrīvojuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstināt lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radīt Latvijas un pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus. Šādi nodokļa atvieglojumi mazina nevienlīdzību Latvijas lauksaimnieku un citu ES dalībvalstu vidū.

ZZS neatbalsta jaunu dabas resursu nodokli par koksnes iegūšanu kailcirtē. Šāds solis būtiski pasliktinās nozares konkurētspēju, mazinās Latvijas kokrūpniecības nozares ceļu uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un palielinās birokrātisko slogu, kas neizbēgami nāks līdzi šī nodokļa ieviešanai. Jau pašlaik mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarē ir gana liels nodokļu un nodevu slogs. Jauna nodokļa vietā vērtējami pasākumi, kas sekmētu pienākumu stādīt jaunaudzes vai apsvērt iespēju piemērot dabas resursu nodokli par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanu.

ZZS mudina saglabāt valsts atbalstu lauksaimniecībai 2024. gada līmenī, tas ir, 59 miljoni eiro lauksaimniekiem nozīmīgām jomām: atbalstam lopkopībā ciltsdarbam, kredītprocentu dzēšanai, zinātnei, selekcijai, tirgus veicināšanai un skolas piena, augļa un dārzeņu pasākumu līdzfinansēšanai un lauksaimniecības stādījumu un sējumu apdrošināšanai, kas ir ļoti nozīmīgi ņemot vērā mainīgos laika apstākļu radītos postījumus.

930 skatījumi




Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku

01/06/2026

Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...

Lasīt tālāk
Video

Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°

29/05/2026

Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...

Lasīt tālāk
Video

FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt

28/05/2026

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...

Lasīt tālāk
Video

Darbu sāk Andra Kulberga valdība

28/05/2026

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...

Lasīt tālāk
Video

Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...

Lasīt tālāk
Video

Evikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija

27/05/2026

Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

18/05/2026

Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...

Lasīt tālāk
Video

VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē

08/04/2026

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...

Lasīt tālāk