Ar ALTUM atbalstu būvēs zemas īres maksas daudzdzīvokļu ēkas Valmierā, Bauskā, Tukumā un Jelgavā

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro. Valmierā zemas īres maksas daudzdzīvokļu divu ēku būvniecība uzsākta piektdien, 5.jūlijā.
Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināta vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai.”
Bauskā, Ceriņu ielā 8, plānots uzbūvēt 60 dzīvokļu ēku par 6,73 miljoniem eiro, no kuriem 5,3 miljoni eiro paredzēts ALTUM atbalsts. Projektu attīsta SIA “KIK Real Estate Bauska” un tas tiks realizēts līdz 2026.gada 15.jūnijam. Būvniecību plānots uzsākt jau šā gada jūlija beigās.
Vēl viens līgums paredz zemas īres maksas mājokļa būvniecību Tukumā, Ezera ielā 6, Sēmē, Sēmes pagastā, ar 18 dzīvokļiem par 2,14 miljoniem eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir ALTUM atbalsts. Projektu realizē SIA “Tukuma īres nami” un to paredzēts pabeigt līdz 2026.gadam.
Savukārt trešais projekts tiks realizēts Jelgavā, Ganību ielā 54, ko attīsta SIA “Jelgavas īres nami”. Tā kopējais finansējums ir 13,13 miljoni eiro ar ALTUM atbalstu 10,31 miljona eiro apjomā. Tajā atradīsies 116 dzīvokļi, uzbūvējot tos līdz 2026.gada noslēgumam.
ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro. Pašvaldības izrāda lielu interesi par atbalsta programmu, tāpēc turpinām konsultēt par iespējām finansēt zemas īres maksas dzīvokļu mājas. Svarīgi atgādināt, ka pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem no ALTUM pieejami arī citi valsts un Eiropas ilgtspējas atbalsta instrumenti, tostarp namu energoefektivitātes un renovācijas aizdevumi ar kapitāla atlaidi, lai atjaunotu nolietotās un energoneefektīvās ēkas, par kurām iedzīvotāji turpina maksāt augstus apkures rēķinus, kā arī remonta aizdevumi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kam nav izveidoti pietiekami uzkrājumu, lai saremontētu nolietotās mājas vai apkārtni.”
Piektdien, 5.jūlijā, tika uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība Valmierā, kur kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM atbalsts abām ēkām ir 11,59 miljoni eiro. Projektu plānots realizēt līdz 2026.gada 31.martam un to attīsta SIA “Valmieras namsaimnieks”, bet būvnieks ir SIA “MONUM”.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uz zemas maksas īres dzīvokļiem varēs pretendēt iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz konkrētu slieksni atkarībā no cilvēku skaita mājsaimniecībā, piemēram, pretendējot uz divu istabu dzīvokli, kopējie bruto ienākumi nedrīkst pārsniegt 2 437 eiro. Savukārt īres maksa nedrīkst būt augstāka par 6,39 eiro kvadrātmetrā, ko iespējams indeksēt katru gadu.
Lai programmu varētu veiksmīgi turpināt arī pēc pieejamā finansējuma izlietošanas, līdzīgi kā citās valstīs tiek paredzēts, ka 50% no ienākumiem iemaksājami īres namu fondā, no kura tiks būvēti jauni mājokļi. Šāds apjoms Ministru kabineta noteikumos iestrādāts, pieņemot to, ka pārējie ienākumi tiek novirzīti mājas atjaunošanai un īres nama īpašnieka samērīgai peļņai. Aizdevumi tiek piešķirti uz 30 gadiem ar fiksētu aizdevuma likmi 0,69% apjomā. Pēc projekta īstenošanas aizdevuma pamatsumma tiek dzēsta līdz 30%.
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālāk