• Tweet

Turpinot vētīt Pilsonības likumu, Saeimas deputāti nonākuši pie jautājuma – par kādiem noziegumiem sodītiem cilvēkiem drīkstētu piešķirt Latvijas pilsonību. Jautājums izrādījies tik daudzšķautņains, ka kopēju viedokli deputāti uzreiz nespēja definēt.

Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti spraigi diskutēja par to, vai personai, kas sodīta par noziegumu, bet tās sodāmība ir dzēsta, būtu piešķirama pilsonība vai nē.

Diskusijā paustie viedokļi bija tik polarizēti, ka Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš bija spiests pārtraukt deputātus un aicināt tos necensties savu ieceri ietērpt juridiskos terminos, bet vispirms formulēt to vienkāršiem vārdiem.

Piemēram, sākotnēji nebija skaidrs, vai deputāti ir vienādās domās, ka pilsonību var iegūt cilvēks, kas tiesāts par smagiem noziegumiem, bet pēc soda izciešanas sodāmība ir dzēsta. Ilma Čepāne (Vienotība) pauda viedokli, ka par kādreiz pieļautām kļūdām cilvēkam nedrīkst likt maksāt visu atlikušo mūžu. Tam sēdes laikā iebilda Dzintars Rasnačs, taču vēlāk izrādījās, ka replika bijusi tikai savdabīgs joks. Neatkarīgajai viņš apliecināja, ka atbalsta I. Čepānes nostāju un uzskata, ka personai, kuras sodāmība ir dzēsta, nevajadzētu liegt Latvijas pilsonību.

Tomēr arī šim regulējumam būs izņēmumi, jo Pilsonības likums noteiks, ka pilsonības piešķiršanu var atteikt arī tad, ja sodāmība ir dzēsta, bet nodarītais noziegums ļaus rezumēt, ka attiecīgā persona var kaitēt sabiedriskajai kārtībai vai apdraudēt valsts iekārtu. Šis regulējums būtu attiecināms, piemēram, uz personām, kas sodītas par terorismu vai vēršanos pret kādu demokrātisku iekārtu. Pret totalitāros režīmos sodītām personām šajā aspektā varētu būt atsevišķa pieeja.

Retorisku jautājumu uzdeva likumprojekta darba grupā strādājošā Sarmīte Ēlerte. «Vai vīrietis, kas samērīgi, bet regulāri sitis savu sievu un viņa sodāmība ir dzēsta, apdraudēs sabiedrisko kārtību,» jautāja S. Ēlerte. Darbs pie šā likumprojekta aspekta vēl tiks turpināts gan apakškomisijā, gan darba grupā.

Jau vēstīts, ka septembrī Saeima Pilsonības likuma grozījumus apstiprināja otrajā lasījumā. Līdz šim apstiprinātie grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Taču citu valstu, piemēram, Krievijas, pilsonību ieguvušās personas dubultpilsonību varēs saņemt tikai ar Ministru kabineta atļauju.

Gandrīz nekādu pilsonības iegūšanu ierobežojošu prasību likumprojekts nenosaka trimdas latviešiem un viņu pēcnācējiem. Viņi pilsonību varēs iegūt, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Šī norma tiks attiecināta uz pilsoņiem, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990. gada 4. maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonību varēs piešķirt tiem, kuri apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis