MK nosaka atvieglotu kārtību un saīsinātus termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai
Ministru kabineta sēdē š.g. 12. martā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par patērētāja kreditēšanu, nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai.
Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums.
Kā zināms, Saeima š.g. 15. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma.
Savukārt līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un pārkreditēšanas procesam nepieciešamo darbību izpildei paredzētie termiņi, vienkāršojot hipotekārās pārkreditēšanas procesu un samazinot ar to saistītās izmaksas.
Pārkreditēšanas process turpmāk aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks – vajadzēs griezties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot arī attālināti.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk