• Tweet

Pēc Saeimas neatkarīgo deputātu – biedrības Brīvie demokrāti – ierosinājuma Saeima sākusi izskatīt Maksātnespējas likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot un saīsināt fizisko personu maksātnespējas procedūru. Lai gan likums tapa ļoti smagās diskusijās un ļoti stingru nostāju ieņēma komercbankas, tomēr likuma izmaiņu iniciators Saeimas deputāts Viktors Valainis intervijā pauž pilnīgi pārliecību, ka Saeimas vairākums nobalsos par šiem likuma grozījumiem.

– Mēs pie šiem likuma grozījumiem strādājam jau pusgadu, vienlaikus skaņojot tos ar koalīcijas partneriem un arī opozīcijas pārstāvjiem. Ļoti daudzi ir mēģinājuši atvērt Maksātnespējas likumu, bet nevienam tas nav izdevies. Mums izdevās. Mēs sagatavojām likumprojektu, balstoties uz tiem uzstādījumiem, ko mēs kā biedrība Brīvie demokrāti deklarējām, dibinot savu organizāciju, ka mēs palīdzēsim cilvēkiem iziet no kredītu jūga. Ar šo darbu mēs rūpējamies par tiem, kuri pagātnē ņēma kredītus. Mēs piedāvājam maksātnespējas procesu iziet gada laikā pašreizējo trīs gadu vietā. Tāpat mēs atvieglojam procesa uzsākšanu, lai nevarētu maksātnespējas procesa pasludināšanu atteikt tikai tāpēc, ka nav saglabājušies dokumenti par pirkumiem, kas veikti pirms gadiem pieciem.

– Kas jums liek domāt, ka izdosies šos likuma grozījumus arī veiksmīgi pieņemt Saeimā tādā variantā, kā jūs piedāvājat? Kā mēs atceramies, Komercbanku asociācija likuma izstrādes gaitā bija viens no spēcīgākajiem oponentiem šādai atvieglotai procedūrai.

– Mūsu pozīcija pašreiz ir ļoti spēcīga, un man ir grūti noticēt, ka būs kādi, kas varētu nostāties pret mūsu piedāvājumu. Mūsu galvenais uzstādījums ir, ka šie grozījumi ir jāpieņem Saeimai, nevis komercbankām. Deputātiem tad arī ir jāizvēlas, kas ir svarīgāk – cilvēki vai bankas. Mēs apzināmies, ka šie grozījumi nesīs reālu labumu Latvijas ekonomikai. Tas atgriezīs vairākus simtus tūkstošu iedzīvotāju baltajā ekonomikā. Mēs rēķinām, ka pašreiz ir kādi

100 tūkstoši iedzīvotāju, kuri ir spiesti slēpties pelēkajā ekonomikā, jo parādu sloga dēļ viņiem uzreiz viss nopelnītais tiktu atņemts. Vēl aptuveni 100 tūkstoši ir devušies uz ārzemēm, nespējot nomaksāt parādus. Šī būtu iespēja gan vieniem atgriezties dzimtenē, gan otriem piedalīties legālajā ekonomikā un vairs neslēpties.

– Pašreizējais likums pasargā ģimenes ar bērniem, ļaujot ģimenei vēl gadu dzīvot mājoklī, kas zaudēts bankrota procedūrā. Jūs piedāvājat šo termiņu samazināt uz pusi. Kādēļ?

– Tas ir tikai tāpēc, ka pats kopējais maksātnespējas termiņš ir ievērojami samazināts. Tad, ja kopējais process ilgst tikai gadu, tad arī pusgada laikam vajadzētu būt pietiekami, lai atrastu jaunu mājokli, jo ir skaidri zināms, ka jau pēc gada vairs nekādi maksājumi neiegrožos ģimenes budžetu. Trīs gadi ir pārāk ilgs periods, kurā ģimenei jāsavelk josta, bet vienu gadu tas ir pavisam reāli.

– Jūs arī piedāvājat mīkstināt maksātnespējas pasludināšanas nosacījumus, neliekot vairs ar dokumentiem pierādīt, ka kredīts izmantots tam mērķim, kam piešķirts. Vai tas nepavērs ceļu krāpniekiem?

– Ir jāsaprot, ka par kredīta izlietošanu ne tam, kam tas ir piešķirts, ir paredzēta kriminālatbildība, tāpēc nav nekādas nepieciešamības to iekļaut vēl kā ierobežojumu arī Maksātnespējas likumā.

– Kad pieņēma jauno Maksātnespējas likumu, uzreiz vairākkārt palielinājās ierosināto privātpersonu maksātnespējas procesu skaits. Vai arī šīs likuma izmaiņas radīs jaunu maksātnespējas vilni?

– Maksātnespējas process ir jāatvieglo, par to nav šaubu. Ja šobrīd tā ir luksusa prece, tad mūsu uzstādījums ir, ka maksātnespējas procesam ir jābūt daudz pieejamākam un vieglāk izejamam, nekā tas ir šobrīd. Labāk, lai ir maksātnespējas vilnis, cilvēki iziet bankrota procedūru un atgriežas ekonomikā. Tas ir tiešs ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Tagad viņi aizbrauc uz Angliju un dod labumu Anglijas tautsaimniecībai. Tā vietā cilvēkiem ir jāsaskata iespēja sākt jaunu dzīvi šeit. Turklāt, ja cilvēks ir vienreiz izgājis maksātnespējas procesu, guvis šo mācību – nākamreiz viņš kredītu jau ņems daudz apdomīgāk.

– Bet kur tad paliek likuma audzinošā puse, lai cilvēki saprot, ka nesaprātīgi ņēmuši kredītus?

– Kas bija nesaprātīgi?! Tie, kas ņēma, vai tie, kas deva? Kuram vajadzēja prognozēt, ka plīsīs nekustamo īpašumu burbulis? Ārstam, kas ņēma kredītu, vai baņķierim, kas izsniedza? Visa valsts politika bija gāzi grīdā. Tagad ir jāuzņemas atbildība, un ne jau tiem, kuri ticēja saviem valstsvīriem un kredītu speciālistiem. Vienkāršie cilvēki ir cietēji, kurus nezin kādēļ grib sodīt. Ne velti Amerikā ir teiciens – septiņreiz bankrotē un tad taisi biznesu. Tur uz cilvēkiem, kas izgājuši bankrota procedūru, skatās kā uz tādiem, kas ir guvuši vērtīgu pieredzi, tāpēc jau daudz izsvērtāk pieņem lēmumus. Arī mums ir jānonāk līdz šādai apziņai. Turklāt arī komercbankām šāds maksātnespējas risinājums ir daudz izdevīgāks. Cilvēki ātrāk atgriezīsies saimnieciskajā apritē, tie ir banku klienti, kuri atkal veidos savu kredītvēsturi, ar kuriem varēs strādāt, nevis kā tagad – pelēka masa, kas ir kā akmens mūsu tautsaimniecībai. Mūsu piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā un to pozitīvais efekts dos nenovērtējamu labumu Latvijas tautsaimniecībai. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts.

Avots: nra.lv