• Tweet

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde izprot problēmas, ar ko saskaras Latvijas lauksaimnieki, un atbalsta nepieciešamību pievērst tām plašāku uzmanību, lai zemkopības ministram sadarbībā ar valdību un Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem izdotos sekmīgi tās risināt.

LZS valde pirmdienas, 5.februāra, sēdē iepazinās ar lauksaimnieku organizāciju izvirzītajām prasībām un vienojās par cieša dialoga nepieciešamību ar nozari. “Mēs apzināmies, ka lauksaimniecības nozare ir būtiski svarīga Latvijas tautsaimniecībai un reģioniem, tāpēc darīsim visu, lai atbalsts tai būtu mērķēts un savlaicīgs,” uzsver LZS valdes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Birokrātijas mazināšana nozarē ir visas valdības un arī zemkopības ministra Armanda Krauzes prioritāte. Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām plānota virkne birokrātijas mazināšanas pasākumu, un nepamatotās prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, tiks pārskatītas nekavējoties.

Valdība ir lēmusi ieviest aizliegumu graudu importam Latvijā no Krievijas UN Baltkrievijas. Zemkopība ministrijā ir izstrādāts likumprojekts, kas tiks iesniegts izskatīšanai valdību veidojošām partijām un Saeimas deputātiem. Vienlaikus jāsaprot, ka tranzīta aizliegšana un ierobežošana, t.sk. preču pārvietošanas ES iekšienē ierobežošana saskaņā ar ES vienotā tirgus regulējumu nav iespējama.

Tāpat Zemkopības ministrija ir jau nolēmusi, ka valsts atbalstu lauksaimniecībā nesaņems pretendenti, kuri šogad iepirkuši izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Turpmāk arī visos ES un valsts atbalsta nosacījumos, grozot vai izstrādājot tiesību aktus, tiks noteikts, ka atbalstu nepiešķirs pretendentam, kas iepērk izejvielas no agresorvalstīm.

Ne mazāk pūļu zemkopības ministrs velta tam, lai Latvijas lauksaimnieku ražojumi būtu konkurētspējīgi un pieejamāki Latvijas veikalu plauktos. Ministrs joprojām ir pārliecināts par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu ne tikai svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, bet visiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem (svaiga gaļa un zivis, maize, olas, pie produkti), un šis priekšlikums ir pieteikts Finanšu ministrijas nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā.

Zemkopības ministrija arī izstrādā projektu par valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtību, un pārtikas ražošanai būs paredzēts finansējums 38,1 miljona eiro apmērā.

Šobrīd Saeimā tiek izskatīts Zaļo un Zemnieku savienības deputātu virzīts priekšlikums, lai cenu zīmē vai pie produkta tiktu norādīta produkta ražotājvalsts.

Eiropas līmenī apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna izmaiņas aizņems vairāk laika, bet tā ir zemkopības ministra darba kārtības prioritāte.

Daudzās Eiropas valstīs pēdējo nedēļu laikā ir notikuši lauksaimnieku protesti – Itālijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā, arī kaimiņos esošajā Lietuvā un Polijā. LZS valde irt pārliecināta, ka ES institūcijām ir jāieklausās lauksaimnieku prasībās un jāpieņem ilgtermiņa redzējumu lauksaimniecības pārtikas nozares atbalstam.