• Tweet

Vairākas Latvijas mazās skolās protestē pret iecerēto pedagogu algu reformu, kas tiešā veidā ietekmēs arī skolu tīklu. Partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pauž, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skolu tīklu reforma ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas.

Saskaņā ar reformu, no 1. septembra iecerēts nepiešķirt valsts finansējumu pilnā apmērā pamatskolām, kur skolēnu skaits, ministrijas ieskatā, ir nepietiekams, bet vidusskolām ar mazu skolēnu skaitu valsts naudu mērķdotācijām nepiešķirs vispār. Tas nozīmē, ka skolu finansēšanu nāksies uzņemties pašvaldībām vai arī sekos lēmumi par šo skolu slēgšanu.

Intervijā medijiem Lembergs ne reizi vien kritizējis iecerēto reformu, norādot, ka “šobrīd jau ir runa par to, ka, lūk, likvidējot skolas, uzlabosies izglītības kvalitāte, un ka, jo vairāk skolēnu klasē, jo labāki mācību rezultāti. Šo idiotismu mēs dzirdam no Izglītības un zinātnes ministrijas!”

“Protams, no ekonomiskās efektivitātes viedokļa klases piepildījumam ir jābūt optimālam, bet viņi uzskata, ka visoptimālāk, ja klasē būs vairāk nekā 26 skolēnu. Taču ir sanitārās normas, minimālā norma ir 2 m2 uz skolēnu. Ja klasē ir 25 skolēni, mācību telpai jābūt vismaz 50 m2. Turklāt CO2 līmenim jābūt zem 1000 ppm. Mēs visās skolās uzlikām [gaisa kvalitātes mērītājus]. Līdz 1000 ppm ir OK. Ja ir virs 2000 ppm, iedegas sarkanā [lampiņa] – jāpārtrauc mācīšana. Ja saliksiet vairāk audzēkņu klasē, strauji pieaugs CO2 un bērni gulēs, būs kā apdullušas mušas. Lielākais skolēnu skaits, kas var būt klasē, – 26 skolēni, Ventspilī ir 6. vidusskolā. Visās pārējās vairāk par 24 nevar būt – klases nav tik lielas,” sacīja politiķis.

“Kučinska valdība noteica, ka 2028. gadā drīkstēs pastāvēt tikai vidusskolas, kur centralizētā eksāmena rezultāts nav zemāks par 60%. Švakākais rezultāts vienmēr ir matemātikā. Iepazinos ar statistiku par 2022. gada centralizētā eksāmena rezultātiem matemātikā. 30 vidusskolās no 281 ir virs 60%. Visās pārējās ir zem šī normatīva. Pie tam, jo tuvāk [augšgalam], jo mazāks skolēnu skaits. Labākais rezultāts ir Rīgas Tehniskās universitātes vidusskolai, kurā ir tikai 20 skolēnu. 2. vietā ir Rīgas 1. ģimnāzija, kurā eksāmenu kārtoja pāri par 180 skolēniem. Tam nav nekāda sakara ar to, cik skolēnu klasē. Visbeidzot – piemēram, bērns dzīvo Ugāles pagastā un grib mācīties vidusskolā. Lai aizbrauktu no Ugāles līdz Ventspilij, viņam vēl jānokļūst Ugālē. Ja dzīvo 10 kilometrus no Ugāles, ar ko viņš tur nokļūs? Kājām? Ar sabiedrisko transportu, kas tur neiet? Tas ir nāves spriedums Latvijai ārpus Lielrīgas,” ass savos izteikumos bija Lembergs.

Politiķa ieskatā gan, skolu tīkla sakārtošana nekādā gadījumā nenodrošina izglītības kvalitāti. “Izglītības kvalitāti nodrošina pedagogu kvalitāte un, protams, infrastruktūra. Mēs ļoti labi redzam, ka neliela skola var sasniegt ļoti labu rezultātu, bet liela skola var dot arī ļoti vāju rezultātu,” pauda Lembergs.

Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka modelējot piedāvāto skolu tīklu, ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, redzējumam par Latvijas austrumu pierobežu un to, ka saglabājam skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā.

“Cilvēku bažas nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild. Jāmeklē risinājumi pēc būtības. Daudz dzirdam par to, kā nebūs. Taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs. Vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu? Un ja nu ne? Vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām? Un ja nu ne? Vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt? Ja nu ne? Vai skolai, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus? Un ja nu ne? Kas notiks ar visiem “ja nu ne”?” sacīja Rinkēvičs.