• Tweet

Šis gads nāk ar divām labām ziņām. Pirmā – inflācija ir un būs zema un pat zemāka, nekā iepriekš prognozēts. Otrā – centrālās bankas sāks mazināt procentu likmes. Tas sola labākus laikus ekonomikā, taču – cik drīz tos varam gaidīt? Jāņem vērā, ka ģeopolitiskie saspīlējumi nav mazinājušies, kas var gan atkal strauji celt cenas, gan kavēt ekonomikas atkopšanos. Turklāt gaidāmā procentu likmju mazināšana ekonomiku ietekmēs ar novēlošanos. Tas nozīmē, ka šogad strauju izaugsmi neredzēsim – IKP augs par slābaniem 1.4%, bet 2025. gadā ceram redzēt nedaudz straujāku izaugsmes tempu: 2.7%.

Centrālās bankas mainīs procentu likmju kursu jau otrajā ceturksnī

Elektrības cenas Latvijā pēdējos mēnešos nav iepriecinājušas, bet kopumā joprojām ir būtiski zemākas nekā 2022. gadā. Eiropas biržās gāzes cenu vidējais līmenis jau ir noslīdējis zem 30 EUR/MWh – pēdējo pāris gadu notikumu kontekstā tas šķiet teju neticami zems līmenis. Līdz ar labvēlīgākām pasaules enerģijas un izejvielu cenām inflācija decembrī bija zema gan Latvijā (0.6%), gan eiro zonā (2.9%). Arī iekšzemes cenu spiedienu raksturojošā pamatinflācija sarukusi līdz attiecīgi 4.4% un 3.4% – ne gluži vēl pie Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķa atzīmes, bet progress ir acīmredzams.

Bažas par inflācijas iespējamu noturību rada joprojām straujais algu kāpums. Piemēram, Eiropā algas aug straujākajā tempā, kāds redzēts vismaz pēdējās pāris desmitgades. Lai gan rādītāji, kas mēra algas darba sludinājumos, norāda, ka tuvākajā laikā kāpuma tempi visdrīzāk saruks, tomēr riski saglabājas.

Riskus rada arī ģeopolitiskais fons. Hutiešu nemiernieku uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā likuši pārvadātājiem novirzīt kuģus apkārt visam Āfrikas kontinentam. Tā rezultātā paildzinās piegāžu laiki un strauji augušas konteinerpārvadājumu izmaksas no Ķīnas uz Eiropu. Šis viens faktors visdrīzāk inflācijas stāstu būtiski nemainīs. Taču tālāks Tuvo austrumu konflikta saasinājums, gan var mainīt līdz šim ļoti labvēlīgo pasaules izejvielu cenu dinamiku. Straujāks izejvielu cenu kāpums var atkal nozīmēt inflācijas atgriešanos.

Pamatinflācija vēl visai augsta, un risku netrūkst, tādēļ ECB likmes turēs šajā līmenī līdz aprīlim. Tad pamatinflācija būs vēl zemāka, ekonomika jau ilgstoši būs bijusi vārga, un prognozējam arī tendences maiņu algu kāpuma rādītājos. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam seko arī EURIBOR, no 4% šobrīd saruks līdz 2.5% šī gada beigās. Tālāks kritums būs vērojams arī 2025. gadā, likmei nostabilizējoties pie 1.5%. Arī citas mums svarīgās centrālās bankas sāks samazināt likmes otrajā ceturksnī – Zviedrijā un ASV tas notiks maijā, Apvienotajā Karalistē – jūnijā.

Eksportā atkopšanās sāksies gada otrajā pusē

Viennozīmīgi varam teikt, ka ārējais fons nav labs mūsu eksportētājiem. Eiro zonas ekonomika pērn bijusi švaka. Galvenie kavēkļi – vārga rūpniecība, pieprasījuma kritums un kreditēšanas trūkums augsto likmju ietekmē. Mums svarīgākajās partnervalstīs neiet viegli. 2023. gadā Swedbank vērtējumā Lietuvā, Zviedrijā un Vācijā bijusi stagnācija, bet Igaunijā ticis novērots būtisks ekonomikas kritums 3.4% apmērā.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Latvijas eksporta rezultāti pēdējā laikā neiepriecina. Preču eksporta apjomi sarūk jau vairāk nekā gadu, bet pērnā gada otrajā pusē saruka arī pakalpojumu eksporta apjomi. Tūrismā un gaisa transportā vēl pieaugums ir, taču viedo pakalpojumu eksporta ieņēmumi stagnē, un kritums vērojams sauszemes transportā un ostās.

Kad varam gaidīt uzlabošanos? Diemžēl, ne drīzumā. Tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumu apjoms rūpnieku vērtējumā joprojām sarūk. Straujāka eksporta atkopšanās sāksies vien tad, kad pozitīvāka attīstība būs vērojama tirdzniecības partnervalstīs. Šogad joprojām Igaunijā, Zviedrijā un Vācijā tiek prognozēta stagnācija. Lietuvas ekonomikā redzēsim nelielu izaugsmi 1.8% apmērā. Gada otrajā pusē, kad vērosim procentu likmju kritumu, arī tirdzniecības partneru ekonomikās iezīmēsies atkopšanās, taču straujākus izaugsmes tempus ceram sagaidīt vien 2025. gadā. Jāsecina, ka šogad kopumā visdrīzāk redzēsim Latvijas eksporta apjomu un ienākumu krituma turpināšanos.

Patēriņš palīdzēs vilkt ekonomiku

Latvijas ekonomika ir stagnācijā – Swedbank vērtējumā pērn IKP sarucis par 0.4%. Šogad ekonomika augs par slābaniem 1.4%. Ir skaidrs, ka eksports ekonomiku šogad nebalstīs. Privātās investīcijas atkopsies tad, kad procentu likmes būs zemākas un pieprasījums ekonomikā – spēcīgāks. Visas cerības uz publisko investīciju turpināšanos, kas jau pērn stutēja Latvijas ekonomiku, kā arī uz atkopšanos mājsaimniecību patēriņā.

Patēriņš pērn saruka, taču jau gada beigās aina rādījās optimistiskāka. Gada pēdējā ceturksnī mazumtirdzniecībā bija redzams uzlabojums, un Swedbank karšu dati, kas koriģēti ar cenu izmaiņām, uzradīja kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Prognozējam, ka patēriņš 2024. gada sākumā augs ļoti pakāpeniski. Straujākus tempus varētu gaidīt, sākot ar gada vidu.

Priekšnoteikums patēriņa kāpumam ir zudušās pirktspējas atgriešanās. Inflācija tiek prognozēta ļoti zema – 2024. gadā vidēji vien 1.5% apmērā, savukārt algas augs joprojām strauji (8%). Tas nozīmē, ka darba ņēmējs turpinās redzēt savas pirktspējas uzlabošanos. Taču tā pilnībā atkopsies un sasniegs līdz šim augstāko – 2021. gada nogales – līmeni vien rudenī. Līdz šim fantastiski noturīgajā darba tirgū būs vērojama pasliktināšanās. Bezdarba kāpums gan tiek prognozēts salīdzinoši ļoti neliels – darba meklētāju īpatsvars sasniegs vien 6.7% augstākajā punktā 2024. gada sakumā. Bet jau, sākot ar nākamā gada vidu, darba tirgus situācija atkal palēnām uzlabosies.