Vidējā gada inflācija 2023. gadā bija 8,9%

Pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022. gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023. gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem, 2023. gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022. gada decembri.
Pērnā gada decembrī fiksētā inflācija bija zemākā vairāk nekā divarpus gadu laika periodā. Inflācijas mazināšanās temps bijis straujāks nekā tika prognozēts, līdz ar to pērnā gada vidējā inflācija veidoja 8,9%, kas bija gandrīz divas reizes mazāka nekā 2022. gadā. Lai arī pērnajā gadā inflācija bija būtiski mazāka nekā 2022. gadā, tomēr joprojām to var uzskatīt par ļoti augstu inflāciju, kas bremzēja tautsaimniecības attīstību. Dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) pērnā gada ceturtajā ceturksnī vēl nav pieejami, bet sagaidāms, ka Latvijas IKP 2023. gadā kopumā nedaudz samazināsies, kas lielā mērā ir saistīts ar augstās inflācijas radītajām sekām.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka, stabilizējoties inflācijai pie samērā zema līmeņa, pakāpeniski atjaunojas iedzīvotāju pirktspēja. Atbilstoši aktuālākajiem datiem mēneša vidējās darba samaksas pieaugums 2023. gada trešajā ceturksnī bija 11,8% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā. Tikmēr patēriņa cenu pieaugums attiecīgajā laika periodā veidoja 5%. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam darba samaksas kāpums tuvu 11% būs arī 2023. gada ceturtajā ceturksnī, kas liecinās par turpmāko iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos.
Patēriņa cenas pērnā gada nogalē būtiski ietekmēja energoresursu cenu kritumus. Elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cena bija par 17,9% zemāka nekā 2022. gada decembrī. Svarīgi norādīt, ka šo preču un pakalpojumu cenu samazinājums atspoguļo vidējo cenu pārmaiņas visās mājsaimniecībās. Cenu pārmaiņas, līdz ar to arī rēķins, katrai mājsaimniecībai par elektroenerģiju, gāzi vai siltumenerģiju var atšķirties. To nosaka izvēlētais tarifs un patēriņš. Vērtējot energoresursu cenu dinamiku, jāatzīmē degvielas cenu samazinājums par 5,6%, salīdzinot ar 2022. gada decembri. Pērnā gada decembrī 95. markas benzīns maksāja 1,559 eiro par vienu litru, kas bija zemākā cena kopš 2022. gada februāra.
Pozitīvi vērtējama arī pārtikas cenu dinamika. Līdz ar vidējo inflācijas bremzēšanos 2023. gadā būtiski mazinājusies arī pārtikas inflācija. Pērnā gada decembrī, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija par 2,7% dārgākas nekā pirms gada. Atsevišķām pārtikas precēm tika fiksēta pat deflācija, piemēram, liellopu un mājputnu gaļai, pienam un piena izstrādājumiem. Tomēr augstās augļu, dārzeņu un cukura cenas neļauj pārtikas cenām samazināties vēl straujāk.
Sagaidāms, ka vidējā inflācija 2024. gadā būs 2% – 2,5% līmenī. Šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs. Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo ar šā gada martu būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk