Lembergs: ZZS ir jāsasparojas aktīvam darbam pozīcijā

Šobrīd koalīcijā dienaskārtību nosaka “Jaunā Vienotība” – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām procesā nav iesaistījusies, intervijā “Ventas Balss” vērtēja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs, atzina, ka viņam, saliekot plusus un mīnusus, kāpēc vajag iet un kāpēc nevajag iet valdībā, iznāca, ka mīnusu ir daudz vairāk, un tas nozīmē, ka ZZS nevajag iet valdībā. Partija gan nolēma savādāk.
“Tā mana prognoze, ka nevajag piedalīties, vairāk apstiprinās nekā man likās pirms koalīcijas izveidošanas,” sacīja politiķis.
Lembergs uzsvēra, ka “pēc būtības šobrīd dienaskārtību nosaka “Jaunā Vienotība” par 90%, “Progresīvie” pa 10% un ZZS pagaidām procesā nav iesaistījies.”
“Ja tu neesi iesaistījies politikas veidošanā, tad kāda jēga tur būt? Tu esi tikai tāda balsošanas mašīna,” ass savos izteikumos bija Lembergs, vienlaikus norādot, ka ZZS apzinās, ka šāda situācija nav pareiza un jācer, ka partija sasparosies.
“Protams, ministri dara savu darbu un īsā laikā tur daudz nevar izdarīt, bet svarīgi ir pieņemtie lēmumi un lēmumu izpilde,” vērtēja politiķis.
“Darbs opozīcijā un darbs pozīcijā ir absolūti dažādas lietas. Darbs pozīcijā prasa ārkārtīgi lielu dinamismu, prasa ļoti lielus intelektuālos cilvēkresursus un pie tam ļoti daudzās sfērās. Ja jūs esat pozīcijā, tad jums jābūt pamatotam viedoklim par jebkuru likumu, par jebkuriem Ministru kabineta noteikumiem. Lai būtu tā pozīcija, jums jābūt ekspertiem, kuri politiskā redzējumā ir līdzīgi domājuši, ir jānoformulē pozīcija, lēmums jāpieņem ZZS valdei, daudzos jautājumos frakcijai un tam ir ļoti īss laiks. Ja to neprot vai nespēj efektīvi organizēt, tad arī ne tikai nevar piedalīties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, tad nav iespējams veidot dienaskārtību,” sacīja politiķis.
“Es nenodarbojos ar šo organizatorisko darbu, bet tas ir liels un kas to vada, tam ir jābūt ar ļoti plašu skatījumu un gandrīz visi jautājumi ir jāsaprot. [..] Laiks sākt strādāt,” uzsvēra Lembergs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk