Latvijas ekonomikai priekšā vājas izaugsmes gadi; politiķiem nav plāna, kā pelnīt vairāk

Saskaņā ar jaunākajām Latvijas Bankas (LB) prognozēm, tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī turpmākā izaugsme nesolās būt strauja. Nākamgad budžetā ir lieli papildu ieguldījumi aizsardzībā, un par to nepieciešamību neviens nešaubās, taču politiķiem nav plāna, kā pelnīt vairāk, lai varētu samaksāt skolotājiem, mediķiem un iekšlietu darbiniekiem.
Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, ekspertu skatījumā, nākamais budžets ir galēji nospriegots, pieaudzis gan deficīts, gan valsts parāds. Bet Valdība, kas nu jau nostrādājusi trīs mēnešus, nav uzsākusi drosmīgas pārmaiņas, kas var stimulēt attīstību.
Tā kā tādas īstas ekonomikas politikas nav, tad visiem būtiskus lēmumus bieži diktē atsevišķu nozaru lobijs. Saeimas apņemšanās aizstāvēt kredītņēmējus šoruden saskārās ar banku pretestību. Savukārt pretīmnākšanu no valdības nākamnedēļ var sagaidīt daļa kokrūpnieku.
Jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikai priekšā divi vājas izaugsmes gadi. Būtu jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai ekonomikas temperatūru uzlabotu. Tomēr nākamais ir pārdales un tērēšanas budžets.
Šogad ekonomikas apjoms pieauga par knapi saskatāmajiem 0,4%, kas ir divas reizes mazāk, nekā tika prognozēts vēl vasarā. Šī gada inflācijas novērtējums ir 9%. Nākamgad to paredz krietni zemāku, taču arī iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš. Šādu attīstību nosaka tas, ka Latvija ir eksportējoša valsts, un tās labklājību diktē situācija galvenajos eksporta tirgos. Optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda: “Ja mēs runājam par nākamo gadu, tad man ir jālieto tādi epiteti kā gausa izaugsme, vārgulīga, nīkulīga un tam līdzīgi. Vismaz pirmais pusgads nesolās nekas tāds iepriecinošs.”
Lēns progress nākamā gada otrajā pusē, iespējams, būs. Taču Valsts prezidenta uzstādījumu par Eiropas vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu līdz 2030. gadam, ar šādiem skaitļiem runāt nevar.
Ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis pauž: “Mūsu uzdevums ir pārspēt gan Latvijas Bankas, gan Finanšu ministrijas prognozes ekonomikas izaugsmei.Jādomā, kādā veidā veiksmīgi investēt tās atbalsta programmas, un Latvijai tās ir vairāk nekā viens miljards Eiropas struktūrfondu finansējums plānots ekonomikas izaugsmei.”
Latvijas Bankas ekonomiste uzsver, ka investīciju ziņā mēs jau 10 gadus stipri atpaliekam no abām Baltijas kaimņvalstīm. Bet plāna, kā mēs ķeram rokā kaimiņus, politiķiem joprojām nav. Iespaidīgās Eiropas naudas ir vienīgais rīks, ar kuru Latvija attīsta savas ekonomiskās intereses, taču pastāv risks nepaspēt pabeigt vairākus desmitus no projektiem par vairāk nekā 400 miljoniem jau pašreizējā fondu plānošanas periodā, ziņo VARAM ministrija.
Ekonomisti, skatoties uz nākamo gadu kopumā neredz, ka būtu sperti nozīmīgi soļi, kā pelnīsim vairāk.
Agnese Puķe norāda: “Pagaidām es tādus īstus stimulus šajā budžeta paketē neredzu. Tas, ko man ļoti gribētos, lai starp šiem te prioritārajiem virzieniem, būtu tātad ES fondu jēdzīgāka izmantošana. Noteikti domāt par eksportu, inovācijām un ieguldījumu zinātnē, jo tieši tas investīciju kanāls ir tas, kas šo te nopietnāku izaugsmi nodrošinātu, citādi jau tiešām helikoptera naudas noteikti nepalīdzēs.”
Eksperti uzsver, ka svarīgs ir investīciju klimats. Nav jaunu uzņēmumu, kas varētu maksā augstas algas.
Evikas Siliņas (JV) valdības deklarācijā sola uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt birokrātiskos šķēršļus, palielināt nodokļu ieņēmumus, vienkāršot nodokļu nomaksu.
Algas nodokļos, kuri ir nozīmīgi darba devējiem, lai izlīdzinātu ar Igauniju un Lietuvu darbaspēka izmaksas, izmaiņu nebūs. Pēc Finanšu ministra Arvila Ašeradena domām, kad ekonomika ir zemākā punktā, neesot pareizi mainīt nodokļus.
Arī mazajam biznesam nākamgad uzlabojumi nav gaidāmi. Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kas finanšu ministrijai izmaksāja 800 000, lieto tikai nedaudz vairāk kā 100 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Šo pakalpojumu piedāvā tikai viena banka, pārējām tas nav pievilcīgi.
Savukārt opozīcijas priekšlikums samazināt amatniekiem, radošajiem cilvēkiem mikrouzņēmumu nodokli nākamgad, Saeimai skatot budžetu, neguva atbalstu.
Runājot par ekonomikas attīstību, nevar neņemt vērā arvien pieaugošo ēnu ekonomikas apjomu. Valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā divus miljardus eiro.
“Ēnu ekonomika ir fantoms. Tā tu viņu nedabū redzēt vai nomērīt. Tas, ko es redzu, ka VID ir uzlabojis darbu ar PVN shēmām. Tur mēs tādas mega problēmas neredzam. Aplokšņu algas joprojām ir klātesoša parādība,” saka Ašeradens.
Kaut arī politiķi apgalvo, ka meklē veidus, kā iedzīvotājus mudināt iznākt no pelēkās zonas, ekspertu rekomendācijas “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam” turpmākajiem trim gadiem nav tikušas iekļautas.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Šīs nedēļas sākumā laiks būs silts un saulains
Nedēļas sākumā laiks būs saulains un silts, bet naktīs termometra stabiņš vietām vēl noslīdēs zem 0° atzīmes. Bet nedēļas izskaņā gaidāms lietus un brāzmains vējš. Otrdien...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākRīgā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus
Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un to, ka uz ūdens neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, no rītdienas, 4. marta, stāsies spēkā aizliegums atrasties uz visu Rīgas...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, piekrastē vējš būs brāzmains
Jaunu mēnesi iesākot, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte ziemeļos – dažviet gaidāmi nokrišņi, vējš piekrastē būs brāzmains, savukārt gaisa temperatūra...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk