Elektrības pieslēguma jaudu samazinājušas gandrīz 28 000 mājsaimniecību
Kopš 2023. gada maija, kad AS “Sadales tīkls” sāka aktīvu sabiedrības informēšanu par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz oktobra beigām jau 27 700 mājsaimniecības un 3600 juridiskās personas izmantojušas iespēju samazināt elektrības pieslēguma jaudu, tā mazinot savu ikmēneša maksājumu par elektrības piegādi.
Samazinot pieslēguma jaudu (slodzi), ieguvējs ir gan konkrētais iedzīvotājs, gan ilgtermiņā – arī sabiedrība kopumā. Ja, pārskatot nepieciešamo jaudu, to izdodas samazināt, patērētājam tūlītēji sarūk tarifa fiksētās daļas maksājums. Savukārt ilgākā perspektīvā ieguvēji ir visa sabiedrība, jo, elektrotīklam pakāpeniski kļūstot efektīvākam, sarūk gan tā uzturēšanas, gan arī jaunu pieslēgumu izveidošanas izmaksas.
Kopš 60% maksas samazinājuma piemērošanas septembrī mājsaimniecību aktivitāte attiecībā uz pieslēguma jaudas samazināšanu samērā strauji sarukusi – no aptuveni 10 300 pieteikumiem augustā uz 5700 septembrī un 2400 oktobrī. Iespējams, ka mājsaimniecības, kurām tas bija aktuāli, to jau paguvušas izdarīt, taču nevar izslēgt, ka 60% fiksētās maksas samazinājums mājsaimniecību pieslēgumiem ir mazinājis motivāciju jaudu pārskatīt.
“Sadales tīkla” veiktā klientu patēriņa datu analīze liecina, ka diezgan lielai daļai mājsaimniecību joprojām ir potenciāls samazināt pieslēguma jaudu vai kāpināt mājsaimniecības elektrifikācijas līmeni bez pieslēguma jaudas palielināšanas (piemēram, aizvietojot gāzes plīti ar elektrisko). Piemēram, no aptuveni 25000 mājsaimniecību objektu, kuriem 2023. gada maijā bija 3 fāžu (F) 32 ampēru (A) pieslēgums, jauda samazināta aptuveni 3000 gadījumos, taču vēl 13 000 jeb teju 60% šīs grupas mājsaimniecību ar patēriņu 150-300 kilovatstundas (kWh) mēnesī joprojām ir augsts potenciāls izvēlēto jaudu pārskatīt un, iespējams, samazināt.
Dzīvokļu īpašnieki lielākoties izmanto 1 F un 16 A vai 20 A pieslēgumus. Šādi pieslēgumi ir piemēroti, lai nodrošinātu visas ikdienas vajadzības: apgaismotu telpas, darbinātu veļasmašīnu, ledusskapi, televizoru, gludekli, elektrisko tējkannu un citas ierīces. Savukārt 3 F pieslēgumi pārsvarā tiek ierīkoti privātmājās un jauno projektu daudzdzīvokļu namos, kur nereti tiek izmantotas elektroierīces ar lielāku jaudu, piemēram, siltumsūknis, ūdens sūknis, kondicionieris u.c.
Kādi pieslēguma parametri (F un A skaits) būs piemērotākie, aprēķināt var palīdzēt “Sadales tīkla” mājaslapā pieejamais slodzes aprēķina kalkulators, kurā ir apkopotas mājsaimniecībās sastopamākās elektroierīces un to vidējā jauda. Mājaslapā var smelties arī papildu ieteikumus efektīvam pieslēgumam, savukārt pēc detalizētākas konsultācijas var vērsties pie elektrospeciālistiem. Izvērtējot esošā pieslēguma piemērotību mājsaimniecības vajadzībām, primāri ieteicams pievērst uzmanību ampēru skaitam – vai tas ir atbilstošs elektroenerģijas lietošanas paradumiem. Praksē mājsaimniecības faktiski šādi arī rīkojas, jo, samazinot slodzi, klienti lielā daļā gadījumu fāžu skaitu izvēlas atstāt nemainīgu, bet nedaudz samazināt ampēru skaitu.
Esošos pieslēguma parametrus var noskaidrot, autorizējoties “Sadales tīkla” klientu portālā e-st.lv (sadaļā “Objektu informācija”). Ja aprēķini par kopējo pieslēguma slodzi ļauj secināt, ka līdzšinējā pieprasītā jauda bijusi par lielu, to iespējams samazināt. Tad klientu portālā e-st.lv jāpiesaka slodzes samazināšana (sadaļa “Pieteikt pakalpojumu”-“Pieslēgumi”-“Slodzes izmaiņas”). Tam izveidota arī video instrukcija.
Tā kā jaunā elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifa struktūra motivē klientus atbildīgāk izvērtēt sava elektroenerģijas pieslēguma jaudu, “Sadales tīkls” pārejas periodā, no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, visiem klientiem nodrošina iespēju vienu reizi bez maksas saņemt slodzes atjaunošanas pakalpojumu. Vienlaikus “Sadales tīkls” atgādina, ka lēmums par slodzes samazināšanu ir rūpīgi jāizvērtē, tostarp tāpēc, ka nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka “atbrīvoto” jaudu pēc tam jau saņēmis kāds cits lietotājs un konkrētajā tīkla vietā vairs brīvas jaudas nebūs. Tādā gadījumā slodzes palielināšanai būs nepieciešama tīkla pārbūve, kas var radīt papildu izmaksas.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk