• Tweet

Lai izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere iesniegusi izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Kā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda ministre, “tiesiskā, demokrātiskā valstī cilvēkiem ir jājūtas droši par to, ka viņu privātā dzīve ir aizsargāta un ka valsts par to iestājas.”

“Man negribētos teikt, ka konservatīvajiem spēkiem tas būtu kaut kāds īpašu piepūli prasošs jautājums. Es domāju, ka viņi to saprot, mēs esam apņēmušies to izdarīt arī valdības deklarācijā un neatliekamajos darbos un vienoti arī to izdarīsim,” uzsvēra ministre.

Viņa norādīja: “Tie ir astoņi likumprojekti, kuri pamato, ka pie zvērināta notāra divi cilvēki, kuriem ir tuvas attiecības un kuriem ir kopīga mājsaimniecība, var nodibināt šo partnerību tā, lai valsts to redzētu, ierakstītu fizisko personu reģistrā. [..] Šī pakotne ir tāds minimālais [ST sprieduma] izpildījums, bet politiski tas ir vienīgais iespējamais, kam Saeimā ir atbalsts.”

Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Par valsts pensijām”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.

Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.

Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.

Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Foto: Valsts kanceleja