Mākslas un mūzikas skolu pedagogi šogad saņems algas paaugstinājumu
No šā gada 1. septembra saskaņā ar valsts budžeta grozījumiem Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošajām profesionālajām mūzikas un mākslas vidusskolām, kā arī pašvaldību dibinātajām mākslas profesionālajām vidusskolām, pašvaldību un privātajām profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas programmu īstenotājiem ir nodrošināts algas paaugstinājums.
Tādējādi jau šogad visās kultūrizglītības iestādēs pedagogu darba samaksas pieaugums būs par vismaz 25 latiem par pedagoģisko likmi.
„Lai arī skolotāja arods valstī joprojām nav pietiekami novērtēts, esam spēruši soli, lai novērstu situāciju, kad vienas nozares pedagogi saņem mazāk par citiem. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, jautājums par atalgojumu nozarē joprojām paliek Kultūras ministrijas prioritāšu sarakstā,’’ uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Līdz ar grozījumiem budžetā kultūrizglītības pedagogu minimālā atalgojuma paaugstināšanai un izlīdzināšanai paredzēts piešķirt 919, 6 tūkst. latu, tostarp KM padotības profesionālo mūzikas un mākslas skolu pedagogiem un vadītājiem 539,4 tūkst. latu, pašvaldību dibināto kultūrizglītības iestāžu pedagogiem 367,9 tūkst. latu un privātajām kultūrizglītības iestāžu pedagogiem – 12,3 tūkst. latu. Finansējums valsts budžeta grozījumos apstiprināts saistībā Ministru kabinetā (MK) pieņemtajiem grozījumiem par pedagogu darba samaksas noteikumiem, kas stājās spēkā ar 1.septembri. Tie paredz izmaiņas pedagogu darba samaksā – zemākās mēneša darba algas paaugstināšanu par 10 %, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem minimālo atalgojumu. Sākot ar 1. septembri, jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu, kas lielāks par 10 gadiem, zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā. Tie pedagogi, kuri ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 4. pakāpi, par pedagoģisko darbu saņems piemaksu 8 % apmērā. Pedagogi, kuri ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 5. pakāpi, par veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 12 % apmērā. Savukārt izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku mēneša darba algas likmes palielināsies par 10 %.
Saskaņā budžeta grozījumiem KM veiks pašvaldību un privāto dibinātāju profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmās nodarbināto pedagogu atalgojumam paredzētā finansējuma pārrēķinu par periodu no šā gada septembra līdz decembrim, paaugstinot līdz šim noteikto minimālo, aprēķinos izmantojamo samaksu par pedagoģisko likmi no līdzšinējiem 255 latiem uz 280 latiem par pedagoģisko likmi. Tādējādi papildu finansējums pedagogu darba samaksas nodrošināšanai dos iespēju paaugstināt minimālo samaksu par pedagoģisko likmi un nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu visās kultūrizglītības iestādēs par vismaz 25 latiem par pedagoģisko likmi.
2012. gada valsts budžeta grozījumos noteiktais papildu finansējums paredz arī KM padotībā esošo mūzikas un mākslas vidusskolu kultūrizglītības pedagogu atalgojuma izlīdzināšanu, salīdzinot ar citu dibinātāju profesionālo vidējo izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs darba samaksa par pedagoģisko likmi bija lielāka, kas veicināja kvalificētu pedagogu aiziešanu no KM padotības izglītības iestādēm. Tādējādi piešķirtais finansējums KM padotības profesionālajām vidusskolām pedagogu darba samaksas izlīdzināšanai dos iespēju palielināt samaksu par pedagoģisko likmi vidēji vēl par 69 latiem, savukārt iestāžu vadītājiem un to vietniekiem – vidēji par 37 latiem. Budžeta grozījumos noteiktais papildu finansējums veicinās kvalificētu pedagogu palikšanu valsts dibinātajā mūzikas un mākslas vidusskolās.
Mūzikas, mākslas, dizaina un horeogrāfijas skolas visā Latvijā piedāvā kvalitatīvu kultūrizglītību, saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, veicinot radošu un daudzpusīgu personību attīstību. Latvijā darbojas 14 valsts dibinātas profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes, 143 pašvaldību dibinātas un 5 privātās izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas vai dejas programmas, kā arī 2 pašvaldību dibinātas profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādes.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk